Psalmi 104
1 Teici To Kungu, mana dvēsele! Kungs, mans Dievs, Tu esi ļoti liels, ar augstību un godību aptērpies.
わが霊魂よヱホパをほめまつれ わが神ヱホバよなんぢは至大にして尊貴と稜威とを衣たまへり
2 Tu ģērbies gaišumā kā apģērbā; tu izklāj debesis kā telti.
なんぢ光をころものごとくにまとひ天を幕のごとくにはり
3 Tu ūdeņus augstībā sev lieci par grīdu, tu dari padebešus par saviem ratiem, tu staigā uz vēja spārniem.
水のなかにおのれの殿の棟梁をおき 雲をおのれの車となし 風の翼にのりあるき
4 Tu dari vējus par Saviem eņģeļiem un uguns liesmas par Saviem sulaiņiem.
かぜを使者となし熖のいづる火を僕となしたまふ
5 Zemi Tu esi dibinājis uz viņas pamatiem, ka tā nešaubās ne mūžam.
ヱホバは地を基のうへにおきて 永遠にうごくことなからしめたまふ
6 Ar jūras dziļumiem Tu to apsedzis kā ar apģērbu, ūdeņi stāvēja pār kalniem.
衣にておほふがごとく大水にて地をおほひたまへり 水たたへて山のうへをこゆ
7 No Taviem draudiem tie bēga, no Tava pērkona tie steidzās projām;
なんぢ叱咤すれば水しりぞき 汝いかづちの聲をはなてば水たちまち去ぬ
8 Kalni cēlās un lejas nogrima tai vietā, ko Tu tām biji licis.
あるひは山にのぼり或ひは谷にくだりて 汝のさだめたまへる所にゆけり
9 Tu esi licis robežas, tās tie (ūdeņi) nepārkāps un zemi vairs neapklās.
なんぢ界をたてて之をこえしめず ふたたび地をおほふことなからしむ
10 Tu izvadi avotus pa ielejām, ka tie tek starp kalniem.
ヱホバはいづみを谷にわきいだし給ふ その流は山のあひだにはしる
11 Tie dzirdina visus lauka zvērus, tur atdzeras meža ēzeļi.
かくて野のもろもろの獣にのましむ 野の驢馬もその渇をやむ
12 Pie tiem mīt debesputni, zaros tie dzied.
空の鳥もそのほとりにすみ 樹梢の間よりさえづりうたふ
13 Tu slapini kalnus no augšienes; ar augļiem, ko Tu radi, zeme top piepildīta.
ヱホバはその殿よりもろもろの山に灌漑たまふ 地はなんぢのみわざの實によりて飽足ぬ
14 Tu liec zālei augt priekš lopiem un sējai cilvēkam par labu, lai nāk maize no zemes
ヱホバは草をはえしめて家畜にあたへ 田產をはえしめて人の使用にそなへたまふ かく地より食物をいだしたまふ
15 Un vīns, kas iepriecina cilvēka sirdi, ka viņa vaigs top skaistāks nekā no eļļas, un ka maize spēcina cilvēka sirdi.
人のこころを歓ばしむる葡萄酒 ひとの顔をつややかならしむるあぶら 人のこころを強からしむる糧どもなり
16 Tā Kunga koki top papilnam slacināti, ciedra koki uz Lībanus, ko Viņš ir dēstījis.
ヱホバの樹とその植たまへるレバノンの香柏とは飽足ぬべし
17 Tur putni dara ligzdas un stārķi dzīvo uz priedēm.
鳥はそのなかに巣をつくり鶴は松をその棲とせり
18 Augstie kalni ir priekš mežu kazām, klintis kalna āpšiem par patvērumu.
たかき山は山羊のすまひ磐石は山鼠のかくるる所なり
19 Tu esi darījis mēnesi laikmetiem, saule zin savu noiešanu.
ヱホバは月をつくりて時をつかさどらせたまへり 日はその西にいることをしる
20 Tu dari tumsu, ka nakts metās; tad kustās visi meža zvēri.
なんぢ黑暗をつくりたまへば夜あり そのとき林のけものは皆しのびしのびに出きたる
21 Jaunie lauvas rūc pēc laupījuma, meklēdami savu barību no Dieva.
わかき獅ほえて餌をもとめ神にくひものをもとむ
22 Un kad saule lec, tad tie atkal aizbēg un apguļas savās alās.
日いづれば退きてその穴にふす
23 Tad cilvēks iziet pie sava darba, pie sava lauka darba līdz vakaram.
人はいでて工をとりその勤勞はゆふべにまでいたる
24 Cik lieli ir Tavi darbi, ak Kungs! Tos visus Tu esi darījis ar gudrību, - zeme ir Tava padoma pilna.
ヱホバよなんぢの事跡はいかに多なる これらは皆なんぢの智慧にてつくりたまへり 汝のもろもろの富は地にみつ
25 Redzi, jūra, liela un plata uz abējām pusēm! Tur mudžēt mudž neskaitāmā pulkā visādi zvēri, lieli, mazi.
かしこに大なるひろき海あり そのなかに數しられぬ匍ふもの小なる大なる生るものあり
26 Tur iet lielas laivas un Levijatans, ko Tu esi radījis, tur dzīvoties.
舟そのうへをはしり汝のつくりたまへる鰐そのうちにあそびたはぶる
27 Tie visi uz Tevi gaida, ka Tu tiem barību dodi savā laikā.
彼ら皆なんぢを俟望む なんぢ宜時にくひものを之にあたへたまふ
28 Kad Tu tiem dod, tad tie salasa; kad Tu Savu roku atveri, tad tie ar labumu top pieēdināti.
彼等はなんぢの予へたまふ物をひろふ なんぢ手をひらきたまへばかれら嘉物にあきたりぬ
29 Tu apslēpi Savu vaigu, tad tie iztrūkstas; Tu atņem viņiem dvašu, tad tie mirst un paliek atkal par pīšļiem.
なんぢ面をおほひたまへば彼等はあわてふためく 汝かれらの氣息をとりたまへばかれらは死て塵にかへる
30 Tu sūti Savu Garu, tad tie top radīti, un Tu atjauno zemes ģīmi.
なんぢ霊をいだしたまへば百物みな造らるなんぢ地のおもてを新にしたまふ
31 Tā Kunga godība paliek mūžīgi; Tas Kungs priecājās par Saviem darbiem.
願くはヱホバの榮光とこしへにあらんことを ヱホバそのみわざを喜びたまはんことを
32 Viņš uzlūko zemi, tad tā dreb; Viņš aizskar kalnus, tad tie kūp.
ヱホバ地をみたまへば地ふるひ山にふれたまへば山は煙をいだす
33 Es dziedāšu Tam Kungam, kamēr es dzīvoju; es slavēšu savu Dievu ar dziesmām, kamēr šeit esmu.
生るかぎりはヱホバに向ひてうたひ 我ながらふるほどはわが神をほめうたはん
34 Manas domas Viņam lai patīk; es priecāšos iekš Tā Kunga.
ヱホバをおもふわが思念はたのしみ深からん われヱホバによりて喜ぶべし
35 Grēcinieki no zemes lai izzūd un bezdievīgo lai vairs nav. Teici To Kungu, mana dvēsele, Alleluja.
罪人は地より絶滅され あしきものは復あらざるべし わが霊魂よヱホバをほめまつれヱホバを讃稱へよ
