Psalmi 104
1 Teici To Kungu, mana dvēsele! Kungs, mans Dievs, Tu esi ļoti liels, ar augstību un godību aptērpies.
【讚美造物的大主】我的靈魂請向上主讚頌！上主我的天主，您偉大無限，您以尊貴威嚴作您的衣冠：身披光明，好像外氅，展開蒼天，相似棚帳，
2 Tu ģērbies gaišumā kā apģērbā; tu izklāj debesis kā telti.
在水上建築您的宮殿，造了雲彩，作您的車輦，駕御著風翼，馳騁直前；
3 Tu ūdeņus augstībā sev lieci par grīdu, tu dari padebešus par saviem ratiem, tu staigā uz vēja spārniem.
發出暴風，作您的使團，您以火燄，作您的隨員。
4 Tu dari vējus par Saviem eņģeļiem un uguns liesmas par Saviem sulaiņiem.
您奠定大地於基礎之上，您使大地永遠不再動盪；
5 Zemi Tu esi dibinājis uz viņas pamatiem, ka tā nešaubās ne mūžam.
以汪洋作氅衣把大地遮蓋，又以大水把群山峻嶺掩埋。
6 Ar jūras dziļumiem Tu to apsedzis kā ar apģērbu, ūdeņi stāvēja pār kalniem.
您一呵叱，大水即逃避，您一鳴雷，大水即驚退。
7 No Taviem draudiem tie bēga, no Tava pērkona tie steidzās projām;
峻嶺血上突出，山谷向下沉落，各個都停在您指定的處所。
8 Kalni cēlās un lejas nogrima tai vietā, ko Tu tām biji licis.
您劃定了界限，都不越過，免得大水再把大地淹沒。
9 Tu esi licis robežas, tās tie (ūdeņi) nepārkāps un zemi vairs neapklās.
您使水泉成為溪川，蜿蜒長流於群山間，
10 Tu izvadi avotus pa ielejām, ka tie tek starp kalniem.
供給各種走獸水喝，使野驢也得以解渴。
11 Tie dzirdina visus lauka zvērus, tur atdzeras meža ēzeļi.
天上飛鳥，在水邊宿臥，在枝葉痋叢中不斸鳴叫。
12 Pie tiem mīt debesputni, zaros tie dzied.
您從高樓宮殿上，灌溉山地，以出產的果實，飽飫普世；
13 Tu slapini kalnus no augšienes; ar augļiem, ko Tu radi, zeme top piepildīta.
您使青草和植物生出，餵養牲畜，為給人服務。又使土地產生出五穀，
14 Tu liec zālei augt priekš lopiem un sējai cilvēkam par labu, lai nāk maize no zemes
美酒，人飲了舒暢人神，膏油，人用來塗面潤身，麵餅，人吃了增強人神。
15 Un vīns, kas iepriecina cilvēka sirdi, ka viņa vaigs top skaistāks nekā no eļļas, un ka maize spēcina cilvēka sirdi.
上主的木喬木飽餐水澤，黎巴嫩香柏，主手所植。
16 Tā Kunga koki top papilnam slacināti, ciedra koki uz Lībanus, ko Viņš ir dēstījis.
鳥類在那裏壘窩築巢，鶴群以樹梢為家安臥。
17 Tur putni dara ligzdas un stārķi dzīvo uz priedēm.
高山崚嶺作羚羊的洞府，絕壁岩石作野兔的居處。
18 Augstie kalni ir priekš mežu kazām, klintis kalna āpšiem par patvērumu.
您造有月亮以定節季，太陽自知向西沉墜。
19 Tu esi darījis mēnesi laikmetiem, saule zin savu noiešanu.
您造了黑暗，便有了夜晚，林中的野獸遂四出狂竄。
20 Tu dari tumsu, ka nakts metās; tad kustās visi meža zvēri.
少壯的獅子恕吼覓姇，向天主要求食物充饑；
21 Jaunie lauvas rūc pēc laupījuma, meklēdami savu barību no Dieva.
太陽升起的時候，牠們各自逃避，回到自己的洞穴，安然臥下休息；
22 Un kad saule lec, tad tie atkal aizbēg un apguļas savās alās.
於是人們出外謀生，各去勞動，直到黃昏。
23 Tad cilvēks iziet pie sava darba, pie sava lauka darba līdz vakaram.
上主，您的化工，何其浩繁，全是您以智慧所創辦，您的受造物遍地充滿。
24 Cik lieli ir Tavi darbi, ak Kungs! Tos visus Tu esi darījis ar gudrību, - zeme ir Tava padoma pilna.
看，汪洋大海，一望無際，其中水族，不可計數，大小生物，浮游不息。
25 Redzi, jūra, liela un plata uz abējām pusēm! Tur mudžēt mudž neskaitāmā pulkā visādi zvēri, lieli, mazi.
在那裏有舟有船，往來航行，還有您造的鱷魚，遊戲其中。
26 Tur iet lielas laivas un Levijatans, ko Tu esi radījis, tur dzīvoties.
這一切生物都瞻仰著您，希望您按時給它們飲食。
27 Tie visi uz Tevi gaida, ka Tu tiem barību dodi savā laikā.
您一賜給它們，它們便會收集，您一伸您的手，它們便得飽食。
28 Kad Tu tiem dod, tad tie salasa; kad Tu Savu roku atveri, tad tie ar labumu top pieēdināti.
您若隱藏您的面容，它們便要恐懼，您若停止它們的呼吸，它們就要死去，再回
29 Tu apslēpi Savu vaigu, tad tie iztrūkstas; Tu atņem viņiem dvašu, tad tie mirst un paliek atkal par pīšļiem.
到它們由灰土出來的那裏去。
30 Tu sūti Savu Garu, tad tie top radīti, un Tu atjauno zemes ģīmi.
您一嚧氣萬物創成，您使地面，更新復興。
31 Tā Kunga godība paliek mūžīgi; Tas Kungs priecājās par Saviem darbiem.
願上主的光榮，永世無窮；願上主喜樂，自己的化工！
32 Viņš uzlūko zemi, tad tā dreb; Viņš aizskar kalnus, tad tie kūp.
祂一垂視大地，大地抖顫；祂一觸摸群山，群山冒煙。
33 Es dziedāšu Tam Kungam, kamēr es dzīvoju; es slavēšu savu Dievu ar dziesmām, kamēr šeit esmu.
只要我活著，我要歌頌上主，只要我存在．我要詠讚上主。
34 Manas domas Viņam lai patīk; es priecāšos iekš Tā Kunga.
願我的頌詞使祂樂意，我要常在上主內歡喜。
35 Grēcinieki no zemes lai izzūd un bezdievīgo lai vairs nav. Teici To Kungu, mana dvēsele, Alleluja.
願罪人由地面上滅跡，惡人不再存留於人世！我的靈魂，頌讚上主！阿肋路亞。
