Psalmi 103
1 Dāvida dziesma. Teici To Kungu, mana dvēsele, un viss, kas iekš manis, Viņa svēto vārdu.
Av David. Min sjel, lov Herren, og alt som i mig er, love hans hellige navn!
2 Teici To Kungu, mana dvēsele, un neaizmirsti, ko Viņš tev laba darījis.
Min sjel, lov Herren og glem ikke alle hans velgjerninger!
3 Viņš piedod visus tavus grēkus un dziedina visas tavas vainas.
Han som forlater all din misgjerning, som læger alle dine sykdommer,
4 Viņš izglābj tavu dzīvību no samaitāšanas un pušķo tevi ar žēlastību un apžēlošanām.
han som forløser ditt liv fra graven, som kroner dig med miskunnhet og barmhjertighet,
5 Viņš pieēdina tavu muti ar labumu, ka tu atjaunojies kā ērglis.
han som metter din sjel med det som godt er, så du blir ung igjen likesom ørnen.
6 Tas Kungs izdod taisnību un tiesu visiem, kas top apbēdināti.
Herren gjør rettferd og rett mot alle undertrykte.
7 Viņš Mozum darījis zināmus Savus ceļus, Israēla bērniem Savus darbus.
Han kunngjorde sine veier for Moses, sine gjerninger for Israels barn.
8 Žēlīgs un lēnīgs ir Tas Kungs, pacietīgs un no lielas žēlastības.
Herren er barmhjertig og nådig, langmodig og rik på miskunnhet.
9 Viņš ķildu neturēs mūžam un nedusmosies mūžīgi.
Han går ikke alltid i rette og gjemmer ikke på vrede evindelig.
10 Viņš mums nedara pēc mūsu grēkiem un mums nemaksā pēc mūsu noziegumiem.
Han gjør ikke med oss efter våre synder og gjengjelder oss ikke efter våre misgjerninger.
11 Jo cik augstas debesis ir pār zemi, tik spēcīga Viņa žēlastība pār tiem, kas Viņu bīstas.
For så høi som himmelen er over jorden, er hans miskunnhet mektig over dem som frykter ham.
12 Cik tālu rīti no vakariem, tik tālu Viņš liek mūsu pārkāpumus nost no mums.
Så langt som øst er fra vest, lar han våre misgjerninger være langt fra oss.
13 Tā kā tēvs apžēlojās par bērniem, tā Tas Kungs žēlo tos, kas Viņu bīstas.
Som en far forbarmer sig over sine barn, forbarmer Herren sig over dem som frykter ham.
14 Jo Viņš zin, kāds radījums mēs esam, Viņš piemin, ka mēs esam pīšļi.
For han vet hvorledes vi er skapt, han kommer i hu at vi er støv.
15 Cilvēks savā dzīvībā ir kā zāle, viņš zied kā puķe laukā.
Et menneskes dager er som gresset; som blomsten på marken, således blomstrer han.
16 Kad vējš pār to pāriet, tad viņas vairs nav, un viņas vietu vairs nepazīst.
Når vinden farer over ham, er han ikke mere, og hans sted kjenner ham ikke mere.
17 Bet Tā Kunga žēlastība paliek mūžīgi mūžam pār tiem, kas Viņu bīstas, un Viņa taisnība līdz bērnu bērniem
Men Herrens miskunnhet er fra evighet og inntil evighet over dem som frykter ham, og hans rettferdighet mot barnebarn,
18 Pie tiem, kas Viņa derību tur un Viņa baušļus piemin, ka tie tos dara.
mot dem som holder hans pakt, og dem som kommer hans bud i hu, så de gjør efter dem.
19 Tas Kungs ir stiprinājis Savu godības krēslu debesīs, un Viņa valstība valda pār visu.
Herren har reist sin trone i himmelen, og hans rike hersker over alle ting.
20 Teiciet To Kungu, Viņa eņģeļi, jūs stiprie karotāji, kas Viņa vārdu izdara, klausīdami Viņa vārda balsi.
Lov Herren, I hans engler, I veldige i makt, som fullbyrder hans ord, idet I adlyder hans ords røst!
21 Teiciet To Kungu, visi Viņa spēcīgie pulki, jūs Viņa sulaiņi, kas dara pēc Viņa prāta.
Lov Herren, alle hans hærskarer, I hans tjenere som gjør hans vilje!
22 Teiciet To Kungu, visi Viņa darbi visās vietās, kur Viņš valda. Teici To Kungu, mana dvēsele.
Lov Herren, alle hans gjerninger, på alle steder hvor han hersker! Min sjel, lov Herren!
