Psalmi 103
1 Dāvida dziesma. Teici To Kungu, mana dvēsele, un viss, kas iekš manis, Viņa svēto vārdu.
Ipsi David. Benedic anima mea Domino et omnia, quæ intra me sunt, nomini sancto eius.
2 Teici To Kungu, mana dvēsele, un neaizmirsti, ko Viņš tev laba darījis.
Benedic anima mea Domino: et noli oblivisci omnes retributiones eius:
3 Viņš piedod visus tavus grēkus un dziedina visas tavas vainas.
Qui propitiatur omnibus iniquitatibus tuis: qui sanat omnes infirmitates tuas.
4 Viņš izglābj tavu dzīvību no samaitāšanas un pušķo tevi ar žēlastību un apžēlošanām.
Qui redimit de interitu vitam tuam: qui coronat te in misericordia et miserationibus.
5 Viņš pieēdina tavu muti ar labumu, ka tu atjaunojies kā ērglis.
Qui replet in bonis desiderium tuum: renovabitur ut aquilæ iuventus tua:
6 Tas Kungs izdod taisnību un tiesu visiem, kas top apbēdināti.
Faciens misericordias Dominus: et iudicium omnibus iniuriam patientibus.
7 Viņš Mozum darījis zināmus Savus ceļus, Israēla bērniem Savus darbus.
Notas fecit vias suas Moysi, filiis Israel voluntates suas.
8 Žēlīgs un lēnīgs ir Tas Kungs, pacietīgs un no lielas žēlastības.
Miserator, et misericors Dominus: longanimis, et multum misericors.
9 Viņš ķildu neturēs mūžam un nedusmosies mūžīgi.
Non in perpetuum irascetur: neque in æternum comminabitur.
10 Viņš mums nedara pēc mūsu grēkiem un mums nemaksā pēc mūsu noziegumiem.
Non secundum peccata nostra fecit nobis: neque secundum iniquitates nostras retribuit nobis.
11 Jo cik augstas debesis ir pār zemi, tik spēcīga Viņa žēlastība pār tiem, kas Viņu bīstas.
Quoniam secundum altitudinem cæli a terra: corroboravit misericordiam suam super timentes se.
12 Cik tālu rīti no vakariem, tik tālu Viņš liek mūsu pārkāpumus nost no mums.
Quantum distat Ortus ab Occidente: longe fecit a nobis iniquitates nostras.
13 Tā kā tēvs apžēlojās par bērniem, tā Tas Kungs žēlo tos, kas Viņu bīstas.
Quomodo miseretur pater filiorum, misertus est Dominus timentibus se:
14 Jo Viņš zin, kāds radījums mēs esam, Viņš piemin, ka mēs esam pīšļi.
quoniam ipse cognovit figmentum nostrum. Recordatus est quoniam pulvis sumus:
15 Cilvēks savā dzīvībā ir kā zāle, viņš zied kā puķe laukā.
homo, sicut fœnum dies eius, tamquam flos agri sic efflorebit.
16 Kad vējš pār to pāriet, tad viņas vairs nav, un viņas vietu vairs nepazīst.
Quoniam spiritus pertransibit in illo, et non subsistet: et non cognoscet amplius locum suum.
17 Bet Tā Kunga žēlastība paliek mūžīgi mūžam pār tiem, kas Viņu bīstas, un Viņa taisnība līdz bērnu bērniem
Misericordia autem Domini ab æterno, et usque in æternum super timentes eum. Et iustitia illius in filios filiorum,
18 Pie tiem, kas Viņa derību tur un Viņa baušļus piemin, ka tie tos dara.
his qui servant testamentum eius: Et memores sunt mandatorum ipsius, ad faciendum ea.
19 Tas Kungs ir stiprinājis Savu godības krēslu debesīs, un Viņa valstība valda pār visu.
Dominus in cælo paravit sedem suam: et regnum ipsius omnibus dominabitur.
20 Teiciet To Kungu, Viņa eņģeļi, jūs stiprie karotāji, kas Viņa vārdu izdara, klausīdami Viņa vārda balsi.
Benedicite Domino omnes angeli eius: potentes virtute, facientes verbum illius, ad audiendam vocem sermonum eius.
21 Teiciet To Kungu, visi Viņa spēcīgie pulki, jūs Viņa sulaiņi, kas dara pēc Viņa prāta.
Benedicite Domino omnes virtutes eius: ministri eius, qui facitis voluntatem eius.
22 Teiciet To Kungu, visi Viņa darbi visās vietās, kur Viņš valda. Teici To Kungu, mana dvēsele.
Benedicite Domino omnia opera eius: in omni loco dominationis eius, benedic anima mea Domino.
