< Psalmi 103 >

1 Dāvida dziesma. Teici To Kungu, mana dvēsele, un viss, kas iekš manis, Viņa svēto vārdu.
(Af David.) Min Sjæl, lov Herren, og alt i mig love hans hellige navn!
2 Teici To Kungu, mana dvēsele, un neaizmirsti, ko Viņš tev laba darījis.
Min Sjæl, lov HERREN, og glem ikke alle hans Velgerninger!
3 Viņš piedod visus tavus grēkus un dziedina visas tavas vainas.
Han, som tilgiver alle dine Misgerninger og læger alle dine Sygdomme,
4 Viņš izglābj tavu dzīvību no samaitāšanas un pušķo tevi ar žēlastību un apžēlošanām.
han, som udløser dit Liv fra Graven og kroner dig med Miskundhed og Barmhjertighed,
5 Viņš pieēdina tavu muti ar labumu, ka tu atjaunojies kā ērglis.
han, som mætter din Sjæl med godt, så du bliver ung igen som Ørnen!
6 Tas Kungs izdod taisnību un tiesu visiem, kas top apbēdināti.
HERREN øver Retfærdighed og Ret mod alle fortrykte.
7 Viņš Mozum darījis zināmus Savus ceļus, Israēla bērniem Savus darbus.
Han lod Moses se sine Veje, Israels Børn sine Gerninger;
8 Žēlīgs un lēnīgs ir Tas Kungs, pacietīgs un no lielas žēlastības.
barmhjertig og nådig er HERREN, langmodig og rig på Miskundhed;
9 Viņš ķildu neturēs mūžam un nedusmosies mūžīgi.
han går ikke bestandig i Rette, gemmer ej evigt på Vrede;
10 Viņš mums nedara pēc mūsu grēkiem un mums nemaksā pēc mūsu noziegumiem.
han handled ej med os efter vore Synder, gengældte os ikke efter vor Brøde.
11 Jo cik augstas debesis ir pār zemi, tik spēcīga Viņa žēlastība pār tiem, kas Viņu bīstas.
Men så højt som Himlen er over Jorden, er hans Miskundhed stor over dem, der frygter ham.
12 Cik tālu rīti no vakariem, tik tālu Viņš liek mūsu pārkāpumus nost no mums.
Så langt som Østen er fra Vesten, har han fjernet vore Synder fra os.
13 Tā kā tēvs apžēlojās par bērniem, tā Tas Kungs žēlo tos, kas Viņu bīstas.
Som en Fader forbarmer sig over sine Børn, forbarmer HERREN sig over dem, der frygter ham.
14 Jo Viņš zin, kāds radījums mēs esam, Viņš piemin, ka mēs esam pīšļi.
Thi han kender vor Skabning, han kommer i Hu, vi er Støv;
15 Cilvēks savā dzīvībā ir kā zāle, viņš zied kā puķe laukā.
som Græs er Menneskets dage, han blomstrer som Markens Blomster;
16 Kad vējš pār to pāriet, tad viņas vairs nav, un viņas vietu vairs nepazīst.
når et Vejr farer over ham, er han ej mere, hans Sted får ham aldrig at se igen.
17 Bet Tā Kunga žēlastība paliek mūžīgi mūžam pār tiem, kas Viņu bīstas, un Viņa taisnība līdz bērnu bērniem
Men HERRENs Miskundhed varer fra Evighed og til Evighed over dem, der frygter ham, og hans Retfærd til Børnenes Børn
18 Pie tiem, kas Viņa derību tur un Viņa baušļus piemin, ka tie tos dara.
for dem, der holder hans Pagt og kommer hans Bud i Hu, så de gør derefter.
19 Tas Kungs ir stiprinājis Savu godības krēslu debesīs, un Viņa valstība valda pār visu.
HERREN har rejst sin Trone i Himlen, alt er hans Kongedømme underlagt.
20 Teiciet To Kungu, Viņa eņģeļi, jūs stiprie karotāji, kas Viņa vārdu izdara, klausīdami Viņa vārda balsi.
Lov HERREN, I hans Engle, I vældige i Kraft, som gør, hvad han byder, så snart I hører hans Røst.
21 Teiciet To Kungu, visi Viņa spēcīgie pulki, jūs Viņa sulaiņi, kas dara pēc Viņa prāta.
Lov HERREN, alle hans Hærskarer, hans Tjenere, som fuldbyrder hans Vilje.
22 Teiciet To Kungu, visi Viņa darbi visās vietās, kur Viņš valda. Teici To Kungu, mana dvēsele.
Lov HERREN, alt, hvad han skabte, på hvert eneste Sted i hans Rige! Min Sjæl, lov HERREN!

< Psalmi 103 >