Psalmi 103
1 Dāvida dziesma. Teici To Kungu, mana dvēsele, un viss, kas iekš manis, Viņa svēto vārdu.
Min Sjæl! lov Herren, og alt det, som i mig er, love hans hellige Navn.
2 Teici To Kungu, mana dvēsele, un neaizmirsti, ko Viņš tev laba darījis.
Min Sjæl! lov Herren og glem ikke alle hans Velgerninger,
3 Viņš piedod visus tavus grēkus un dziedina visas tavas vainas.
ham, som forlader dig alle dine Misgerninger; ham, som læger alle dine Sygdomme;
4 Viņš izglābj tavu dzīvību no samaitāšanas un pušķo tevi ar žēlastību un apžēlošanām.
ham, som genløser dit Liv fra Graven; ham, som kroner dig med Miskundhed og Barmhjertighed;
5 Viņš pieēdina tavu muti ar labumu, ka tu atjaunojies kā ērglis.
ham, som mætter din Sjæl med det gode, at du bliver ung igen som Ørnen.
6 Tas Kungs izdod taisnību un tiesu visiem, kas top apbēdināti.
Herren øver Retfærdighed og Ret for alle fortrykte.
7 Viņš Mozum darījis zināmus Savus ceļus, Israēla bērniem Savus darbus.
Han lod Mose vide sine Veje, Israels Børn sine Gerninger.
8 Žēlīgs un lēnīgs ir Tas Kungs, pacietīgs un no lielas žēlastības.
Herren er barmhjertig og naadig, langmodig og af megen Miskundhed.
9 Viņš ķildu neturēs mūžam un nedusmosies mūžīgi.
Han skal ikke bestandig gaa i Rette, ej heller beholde Vrede evindelig.
10 Viņš mums nedara pēc mūsu grēkiem un mums nemaksā pēc mūsu noziegumiem.
Han har ikke gjort imod os efter vore Synder og ikke betalt os efter vore Misgerninger.
11 Jo cik augstas debesis ir pār zemi, tik spēcīga Viņa žēlastība pār tiem, kas Viņu bīstas.
Thi saa høj Himmelen er over Jorden, har hans Miskundhed været mægtig over dem, som frygte ham.
12 Cik tālu rīti no vakariem, tik tālu Viņš liek mūsu pārkāpumus nost no mums.
Saa langt som Østen er fra Vesten, har han ladet vore Overtrædelser være langt fra os.
13 Tā kā tēvs apžēlojās par bērniem, tā Tas Kungs žēlo tos, kas Viņu bīstas.
Ligesom en Fader forbarmer sig over Børn, saa forbarmer Herren sig over dem, som frygte ham.
14 Jo Viņš zin, kāds radījums mēs esam, Viņš piemin, ka mēs esam pīšļi.
Thi han kender vor Skabning, han kommer i Hu, at vi ere Støv.
15 Cilvēks savā dzīvībā ir kā zāle, viņš zied kā puķe laukā.
Et Menneskes Dage ere som Græs; som et Blomster paa Marken, saa blomstrer han.
16 Kad vējš pār to pāriet, tad viņas vairs nav, un viņas vietu vairs nepazīst.
Naar et Vejr farer over det, da er det ikke mere, og dets Sted kender det ikke længere.
17 Bet Tā Kunga žēlastība paliek mūžīgi mūžam pār tiem, kas Viņu bīstas, un Viņa taisnība līdz bērnu bērniem
Men Herrens Miskundhed er fra Evighed og indtil Evighed over dem, som frygte ham, og hans Retfærdighed med Børnebørn,
18 Pie tiem, kas Viņa derību tur un Viņa baušļus piemin, ka tie tos dara.
med dem, som holde hans Pagt, og med dem, som komme hans Befalinger i Hu for at gøre derefter.
19 Tas Kungs ir stiprinājis Savu godības krēslu debesīs, un Viņa valstība valda pār visu.
Herren har befæstet sin Trone i Himmelen, og hans Rige behersker alt.
20 Teiciet To Kungu, Viņa eņģeļi, jūs stiprie karotāji, kas Viņa vārdu izdara, klausīdami Viņa vārda balsi.
Lover Herren, I hans Engle! I vældige i Magt, som udrette hans Ord, idet I høre paa hans Ords Røst!
21 Teiciet To Kungu, visi Viņa spēcīgie pulki, jūs Viņa sulaiņi, kas dara pēc Viņa prāta.
Lover Herren, alle hans Hærskarer! I hans Tjenere, som gøre hans Villie!
22 Teiciet To Kungu, visi Viņa darbi visās vietās, kur Viņš valda. Teici To Kungu, mana dvēsele.
Lover Herren, I hans Gerninger alle til Hobe! i alle hans Herredømmes Steder: Min Sjæl, lov Herren!
