Psalmi 102
1 Bēdu cilvēka lūgšana, kad tas ir noskumis un savas žēlabas izgāž Tā Kunga priekšā. Ak Kungs, klausi manu lūgšanu, un mana saukšana lai nāk pie Tevis.
Molitev za ubozega, ko je v stiski in pred Gospoda izliva premišljevanje svoje. Gospod, čuj molitev mojo, in vpitje moje pridi do tebe.
2 Neapslēp Savu vaigu priekš manis, atgriez Savu ausi pie manis bēdu laikā; tai dienā, kad es saucu, paklausi mani drīz.
Ne skrivaj mi obličja svojega, ko sem v stiski; nagni mi uho svoje, ko kličem; naglo me usliši.
3 Jo manas dienas ir iznīkušas kā dūmi, un mani kauli ir izdeguši kā pagale.
Ker ginejo kakor dim dnevi moji; in kosti moje se sušé kakor pogorišče.
4 Mana sirds ir sasista un izkaltusi kā zāle, tā ka es aizmirstu pat savu maizi ēst.
Zadeto vene kakor trava srce moje, ker pozabljam použivati svojo jed.
5 Mani kauli līp pie manas miesas no kaukšanas un nopūšanās.
Od glasú zdihovanja mojega drži se kost moja mojega mesa.
6 Es esmu tā kā dumpis tuksnesī, es esmu kā apogs (pūce) izpostītās vietās.
Podoben sem pelikanu v puščavi; kakor sova sem v podrtinah.
7 Es esmu nomodā un tāpat kā vientulis putns uz jumta.
Vedno sem podoben samotnemu vrabcu na strehi.
8 Mani ienaidnieki mani nievā cauru dienu; kas pret mani trako, tie mani dara par lāsta vārdu.
Ves dan me sramoté sovražniki moji; zoper mene divjajoč prisezajo pri meni.
9 Jo es ēdu pelnus kā maizi un sajaucu savu dzērienu ar asarām,
Ker pepel jem kakor kruh; in pijače svoje mešam z jokom.
10 Tavas bardzības un dusmības pēc, jo Tu mani esi pacēlis un atkal nogāzis.
Zaradi nevolje tvoje in srdite jeze tvoje; ker vzdignil si me in vrgel me na tla.
11 Manas dienas ir kā ēna pavakarē, un es kalstu kā zāle.
Dnevi moji so podobni senci, ki se je nagnila; in jaz sem se posušil kakor trava.
12 Bet Tu, Kungs, paliec mūžīgi un Tava piemiņa līdz radu radiem.
Ti pa, Gospod, ostajaš vekomaj, in spomin tvoj od roda do roda.
13 Kaut Tu celtos un apžēlotos par Ciānu, jo jau ir laiks par viņu apžēloties, jo tas nospriestais laiks ir atnācis.
Ti bodeš vstal in usmilil se Sijona, ker čas je storiti mu milost, ker prišel je čas določeni,
14 Jo Tavi kalpi mīļo viņas akmeņus un žēlojās, ka tā guļ pīšļos.
Ko se naj hlapci tvoji veselé njegovega kamenja, in milost storé njegovemu prahu;
15 Tad pagāni bīsies Tā Kunga Vārdu, un visi ķēniņi virs zemes Tavu godību,
Da česté narodi ime Gospodovo, in vsi kralji zemlje čast tvojo.
16 Kad Tas Kungs Ciānu uztaisīs un parādīsies Savā godībā.
Ko bode Gospod zidal Sijon in prikazal se v časti svoji,
17 Viņš griežas pie bēdu ļaužu lūgšanas un nenicina pielūgšanu.
Ozrl se bode v nazega molitev, in ne bode zametal njih molitve.
18 Lai tas top uzrakstīts pēcnākamiem, un tie ļaudis, kas vēl taps radīti, slavēs To Kungu.
Zapiše se naj to naslednjemu rodu, da ljudstvo poživljeno hvali Gospoda.
19 Jo Viņš skatās no Sava svēta augstuma, Tas Kungs lūko no debesīm uz zemi,
Ker pogledal bode z višave svetosti svoje Gospod, ozrl se z nebés na zemljo.
20 Ka Viņš dzird cietumnieku nopūšanos un atsvabina nāves bērnus;
Da usliši jetnika zdihovanje, da oprosti njé, ki se že izdajajo smrti;
21 Ka Tā Kunga vārds top sludināts Ciānā un Viņa slava Jeruzālemē,
Da oznanjajo na Sijonu ime Gospodovo, in hvalo njegovo v Jeruzalemu,
22 Kad tautas sapulcējās kopā un valstis, Tam Kungam kalpot.
Ko se zbirajo ljudstva in kralji čestit Gospoda.
23 Bet Viņš ir pazemojis ceļā manu spēku un paīsinājis manas dienas.
Pobija sicer na tem poti moči moje, dnî moje krajša,
24 Es saku: mans Dievs, neņem mani nost pusmūžā. Tavi gadi paliek līdz radu radiem.
Ali govorim: Bog moj mogočni, ne vzemi me v sredi mojih dnî; skozi vse rodove so dnevi tvoji,
25 Senlaikus Tu esi nodibinājis zemi, un debesis ir Tavu roku darbs.
Predno si ustanovil zemljo, in so bila nebesa delo tvojih rok;
26 Tās zudīs, bet Tu pastāvēsi; tās sadils visas, kā drēbes; Tu tās pārvērtīsi kā drānas, un tās pārvērtīsies;
Tisto bode prešlo, ti pa ostaneš; tisto, pravim, vse postara se kakor oblačilo; kakor obleko jih izpremeniš in izpremené se.
27 Bet Tu palieci tas pats, un Tavi gadi nebeigsies.
Ti pa si isti, in let tvojih ni konca.
28 Tavu kalpu bērni paliks, un viņu dzimums būs pastāvīgs Tavā priekšā.
Sinovi hlapcev tvojih bodo prebivali, in njih seme se utrdi pred teboj.
