Psalmi 102
1 Bēdu cilvēka lūgšana, kad tas ir noskumis un savas žēlabas izgāž Tā Kunga priekšā. Ak Kungs, klausi manu lūgšanu, un mana saukšana lai nāk pie Tevis.
Usliši mojo molitev, oh Gospod in moje vpitje naj pride do tebe.
2 Neapslēp Savu vaigu priekš manis, atgriez Savu ausi pie manis bēdu laikā; tai dienā, kad es saucu, paklausi mani drīz.
Svojega obraza ne skrivaj pred menoj na dan, ko sem v stiski; nagni k meni svoje uho. Na dan, ko kličem, mi naglo odgovori.
3 Jo manas dienas ir iznīkušas kā dūmi, un mani kauli ir izdeguši kā pagale.
Kajti moji dnevi so použiti kakor dim in moje kosti so sežgane kakor ognjišče.
4 Mana sirds ir sasista un izkaltusi kā zāle, tā ka es aizmirstu pat savu maizi ēst.
Moje srce je prizadeto in ovenelo kakor trava, tako da pozabljam jesti svoj kruh.
5 Mani kauli līp pie manas miesas no kaukšanas un nopūšanās.
Zaradi glasu mojega stokanja se moje kosti lepijo na mojo kožo.
6 Es esmu tā kā dumpis tuksnesī, es esmu kā apogs (pūce) izpostītās vietās.
Podoben sem pelikanu iz divjine; podoben sem sovi v puščavi.
7 Es esmu nomodā un tāpat kā vientulis putns uz jumta.
Bedim in sem kakor vrabec sam na strehi.
8 Mani ienaidnieki mani nievā cauru dienu; kas pret mani trako, tie mani dara par lāsta vārdu.
Moji sovražniki me ves dan grajajo in tisti, ki so besni name, prisegajo zoper mene.
9 Jo es ēdu pelnus kā maizi un sajaucu savu dzērienu ar asarām,
Kajti pepel sem jedel kakor kruh in svojo pijačo sem mešal z jokom,
10 Tavas bardzības un dusmības pēc, jo Tu mani esi pacēlis un atkal nogāzis.
zaradi tvojega ogorčenja in tvojega besa, kajti vzdignil si me in me vrgel dol.
11 Manas dienas ir kā ēna pavakarē, un es kalstu kā zāle.
Moji dnevi so kakor senca, ki se zmanjšuje in izsušen sem kakor trava.
12 Bet Tu, Kungs, paliec mūžīgi un Tava piemiņa līdz radu radiem.
Toda ti, oh Gospod, boš ostal na veke in tvoj spomin vsem rodovom.
13 Kaut Tu celtos un apžēlotos par Ciānu, jo jau ir laiks par viņu apžēloties, jo tas nospriestais laiks ir atnācis.
Vstal boš in imel usmiljenje do Siona, kajti čas, da mu [izkažeš] naklonjenost, da, določeni čas je prišel.
14 Jo Tavi kalpi mīļo viņas akmeņus un žēlojās, ka tā guļ pīšļos.
Kajti tvoji služabniki uživajo v njegovih kamnih in so naklonjeni njegovemu prahu.
15 Tad pagāni bīsies Tā Kunga Vārdu, un visi ķēniņi virs zemes Tavu godību,
Tako se bodo pogani bali Gospodovega imena in vsi kralji zemlje tvoje slave.
16 Kad Tas Kungs Ciānu uztaisīs un parādīsies Savā godībā.
Ko bo Gospod zgradil Sion, se bo prikazal v svoji slavi.
17 Viņš griežas pie bēdu ļaužu lūgšanas un nenicina pielūgšanu.
Upošteval bo molitev revežev in ne bo preziral njihove molitve.
18 Lai tas top uzrakstīts pēcnākamiem, un tie ļaudis, kas vēl taps radīti, slavēs To Kungu.
To bo zapisano za prihajajoči rod; in ljudstvo, ki bo ustvarjeno, bo hvalilo Gospoda.
19 Jo Viņš skatās no Sava svēta augstuma, Tas Kungs lūko no debesīm uz zemi,
Kajti on je pogledal dol iz višine svojega svetišča, z nebes je Gospod pogledal zemljo,
20 Ka Viņš dzird cietumnieku nopūšanos un atsvabina nāves bērnus;
da usliši stokanje jetnika, da osvobodi tiste, ki so določeni za smrt,
21 Ka Tā Kunga vārds top sludināts Ciānā un Viņa slava Jeruzālemē,
da oznani Gospodovo ime na Sionu in njegovo hvalo v Jeruzalemu,
22 Kad tautas sapulcējās kopā un valstis, Tam Kungam kalpot.
ko se zberejo skupaj ljudstva in kraljestva, da služijo Gospodu.
23 Bet Viņš ir pazemojis ceļā manu spēku un paīsinājis manas dienas.
Oslabil je mojo moč na poti, skrajšal je moje dneve.
24 Es saku: mans Dievs, neņem mani nost pusmūžā. Tavi gadi paliek līdz radu radiem.
Rekel sem: »Oh moj Bog, ne odstrani me v sredi mojih dni; tvoja leta so skozi vse rodove.«
25 Senlaikus Tu esi nodibinājis zemi, un debesis ir Tavu roku darbs.
Od davnine si položil temelj zemlji in nebo je delo tvojih rok.
26 Tās zudīs, bet Tu pastāvēsi; tās sadils visas, kā drēbes; Tu tās pārvērtīsi kā drānas, un tās pārvērtīsies;
Ta [dva] bosta izginila, toda ti boš ostal. Da, vsa se bosta postarala kakor obleka; zamenjal ju boš kakor suknjo in bosta zamenjani,
27 Bet Tu palieci tas pats, un Tavi gadi nebeigsies.
toda ti si isti in tvoja leta ne bodo imela konca.
28 Tavu kalpu bērni paliks, un viņu dzimums būs pastāvīgs Tavā priekšā.
Otroci tvojih služabnikov bodo nadaljevali in njihovo seme bo utrjeno pred teboj.
