Psalmi 102
1 Bēdu cilvēka lūgšana, kad tas ir noskumis un savas žēlabas izgāž Tā Kunga priekšā. Ak Kungs, klausi manu lūgšanu, un mana saukšana lai nāk pie Tevis.
He inoi na te ngakau mamae, i a ia e pehia ana, a maringi a wai ana tana tangi ki te aroaro o Ihowa. Whakarongo ki taku inoi, e Ihowa, kia puta atu taku tangi ki a koe.
2 Neapslēp Savu vaigu priekš manis, atgriez Savu ausi pie manis bēdu laikā; tai dienā, kad es saucu, paklausi mani drīz.
Kaua e huna tou mata ki ahau i te ra e pouri ai ahau; whakatitahatia mai tou taringa ki ahau: hohoro te whakahoki kupu mai ki ahau i te ra e karanga ai ahau.
3 Jo manas dienas ir iznīkušas kā dūmi, un mani kauli ir izdeguši kā pagale.
Ka memeha hoki oku ra ano he paoa: ka kaia oku wheua ano he motumotu.
4 Mana sirds ir sasista un izkaltusi kā zāle, tā ka es aizmirstu pat savu maizi ēst.
Kua pakia toku ngakau, kua memenge, ano he tarutaru; i wareware ai ahau ki te kai i taku taro.
5 Mani kauli līp pie manas miesas no kaukšanas un nopūšanās.
Piri tonu oku iwi ki toku kiri i toku reo aue.
6 Es esmu tā kā dumpis tuksnesī, es esmu kā apogs (pūce) izpostītās vietās.
He rite ahau ki te matuku i te koraha, ki te koukou i te wahi mokemoke.
7 Es esmu nomodā un tāpat kā vientulis putns uz jumta.
Mataara tonu ahau; toku rite kei te pihoihoi mokemoke i runga i te tuanui.
8 Mani ienaidnieki mani nievā cauru dienu; kas pret mani trako, tie mani dara par lāsta vārdu.
E tawai ana oku hoariri ki ahau i te ra roa; ko te hunga e porangirangi ana mai ki ahau, ko ahau ta ratou oati.
9 Jo es ēdu pelnus kā maizi un sajaucu savu dzērienu ar asarām,
Kainga ana e ahau te pungarehu ano he taro: whakananua iho toku wai inu ki te roimata.
10 Tavas bardzības un dusmības pēc, jo Tu mani esi pacēlis un atkal nogāzis.
I tou riri hoki, i tou weriweri; nau hoki ahau i hapai ake, a taia atu ano ahau e koe.
11 Manas dienas ir kā ēna pavakarē, un es kalstu kā zāle.
He rite oku ra ki te atarangi e whakawairua kau ana: a kua memenge ahau ano he tarutaru.
12 Bet Tu, Kungs, paliec mūžīgi un Tava piemiņa līdz radu radiem.
Ko koe ia, e Ihowa, ka mau tonu ake ake, ka maharatia ano koe e nga whakatupuranga katoa.
13 Kaut Tu celtos un apžēlotos par Ciānu, jo jau ir laiks par viņu apžēloties, jo tas nospriestais laiks ir atnācis.
Tera koe e whakatika, e aroha ki a Hiona; kua taka mai hoki te wa, ae ra, te tino wa, hei atawhainga i a ia.
14 Jo Tavi kalpi mīļo viņas akmeņus un žēlojās, ka tā guļ pīšļos.
E manakohia ana hoki e au pononga ona kohatu, e awangawanga ana ki tona puehu.
15 Tad pagāni bīsies Tā Kunga Vārdu, un visi ķēniņi virs zemes Tavu godību,
Penei ka wehingia te ingoa o Ihowa e nga tauiwi, tou kororia hoki e nga kingi katoa o te whenua.
16 Kad Tas Kungs Ciānu uztaisīs un parādīsies Savā godībā.
Na Ihowa hoki i hanga a Hiona, kua kitea ia i tona kororia.
17 Viņš griežas pie bēdu ļaužu lūgšanas un nenicina pielūgšanu.
Kua tahuri ia ki te inoi a te rawakore: kihai i whakahawea ki ta ratou inoi.
18 Lai tas top uzrakstīts pēcnākamiem, un tie ļaudis, kas vēl taps radīti, slavēs To Kungu.
Ka tuhituhia tenei mo to muri whakatupuranga: a ka whakamoemiti ki a Ihowa te iwi meake hanga.
19 Jo Viņš skatās no Sava svēta augstuma, Tas Kungs lūko no debesīm uz zemi,
Mona i titiro iho i te tiketike o tona wahi tapu: i titiro iho a Ihowa i te rangi ki te whenua;
20 Ka Viņš dzird cietumnieku nopūšanos un atsvabina nāves bērnus;
Ki te whakarongo ki te aue a te herehere, ki te wewete i te hunga kua motuhia mo te mate;
21 Ka Tā Kunga vārds top sludināts Ciānā un Viņa slava Jeruzālemē,
Kia whakapuakina ai te ingo o Ihowa i Hiona, me te whakamoemiti ki a ia i Hiruharama;
22 Kad tautas sapulcējās kopā un valstis, Tam Kungam kalpot.
I te huihuinga o nga iwi, o nga kingitanga, ki te mahi ki a Ihowa.
23 Bet Viņš ir pazemojis ceļā manu spēku un paīsinājis manas dienas.
Whakangoikoretia iho e ia toku kaha i te ara: kua torutoru i a ia oku ra.
24 Es saku: mans Dievs, neņem mani nost pusmūžā. Tavi gadi paliek līdz radu radiem.
I mea ahau, E toku Atua, kaua ahau e tangohia i waenganui o oku ra: kei nga whakatupuranga katoa ou tau.
25 Senlaikus Tu esi nodibinājis zemi, un debesis ir Tavu roku darbs.
Nonamata te whenua i whakaturia ai e koe, a he mahi nga rangi na ou ringa.
26 Tās zudīs, bet Tu pastāvēsi; tās sadils visas, kā drēbes; Tu tās pārvērtīsi kā drānas, un tās pārvērtīsies;
Ko era e hemo atu, ko koe ia e mau tonu: ae ra, ka tawhitotia katoatia me he weweru; ka whakaputaia ketia ratou e koe ano he kakahu, a ka whakaputaia ketia.
27 Bet Tu palieci tas pats, un Tavi gadi nebeigsies.
Ko koe ia, ko koe tonu, kahore hoki he mutunga o ou tau.
28 Tavu kalpu bērni paliks, un viņu dzimums būs pastāvīgs Tavā priekšā.
Ka whai nohoanga nga tama a au pononga, ka pumau o ratou uri ki tou aroaro.
