Psalmi 102
1 Bēdu cilvēka lūgšana, kad tas ir noskumis un savas žēlabas izgāž Tā Kunga priekšā. Ak Kungs, klausi manu lūgšanu, un mana saukšana lai nāk pie Tevis.
Oratio pauperis, cum anxius fuerit, et in conspectu Domini effuderit precem suam. [Domine, exaudi orationem meam, et clamor meus ad te veniat.
2 Neapslēp Savu vaigu priekš manis, atgriez Savu ausi pie manis bēdu laikā; tai dienā, kad es saucu, paklausi mani drīz.
Non avertas faciem tuam a me: in quacumque die tribulor, inclina ad me aurem tuam; in quacumque die invocavero te, velociter exaudi me.
3 Jo manas dienas ir iznīkušas kā dūmi, un mani kauli ir izdeguši kā pagale.
Quia defecerunt sicut fumus dies mei, et ossa mea sicut cremium aruerunt.
4 Mana sirds ir sasista un izkaltusi kā zāle, tā ka es aizmirstu pat savu maizi ēst.
Percussus sum ut fœnum, et aruit cor meum, quia oblitus sum comedere panem meum.
5 Mani kauli līp pie manas miesas no kaukšanas un nopūšanās.
A voce gemitus mei adhæsit os meum carni meæ.
6 Es esmu tā kā dumpis tuksnesī, es esmu kā apogs (pūce) izpostītās vietās.
Similis factus sum pellicano solitudinis; factus sum sicut nycticorax in domicilio.
7 Es esmu nomodā un tāpat kā vientulis putns uz jumta.
Vigilavi, et factus sum sicut passer solitarius in tecto.
8 Mani ienaidnieki mani nievā cauru dienu; kas pret mani trako, tie mani dara par lāsta vārdu.
Tota die exprobrabant mihi inimici mei, et qui laudabant me adversum me jurabant:
9 Jo es ēdu pelnus kā maizi un sajaucu savu dzērienu ar asarām,
quia cinerem tamquam panem manducabam, et potum meum cum fletu miscebam,
10 Tavas bardzības un dusmības pēc, jo Tu mani esi pacēlis un atkal nogāzis.
a facie iræ et indignationis tuæ: quia elevans allisisti me.
11 Manas dienas ir kā ēna pavakarē, un es kalstu kā zāle.
Dies mei sicut umbra declinaverunt, et ego sicut fœnum arui.
12 Bet Tu, Kungs, paliec mūžīgi un Tava piemiņa līdz radu radiem.
Tu autem, Domine, in æternum permanes, et memoriale tuum in generationem et generationem.
13 Kaut Tu celtos un apžēlotos par Ciānu, jo jau ir laiks par viņu apžēloties, jo tas nospriestais laiks ir atnācis.
Tu exsurgens misereberis Sion, quia tempus miserendi ejus, quia venit tempus:
14 Jo Tavi kalpi mīļo viņas akmeņus un žēlojās, ka tā guļ pīšļos.
quoniam placuerunt servis tuis lapides ejus, et terræ ejus miserebuntur.
15 Tad pagāni bīsies Tā Kunga Vārdu, un visi ķēniņi virs zemes Tavu godību,
Et timebunt gentes nomen tuum, Domine, et omnes reges terræ gloriam tuam:
16 Kad Tas Kungs Ciānu uztaisīs un parādīsies Savā godībā.
quia ædificavit Dominus Sion, et videbitur in gloria sua.
17 Viņš griežas pie bēdu ļaužu lūgšanas un nenicina pielūgšanu.
Respexit in orationem humilium et non sprevit precem eorum.
18 Lai tas top uzrakstīts pēcnākamiem, un tie ļaudis, kas vēl taps radīti, slavēs To Kungu.
Scribantur hæc in generatione altera, et populus qui creabitur laudabit Dominum.
19 Jo Viņš skatās no Sava svēta augstuma, Tas Kungs lūko no debesīm uz zemi,
Quia prospexit de excelso sancto suo; Dominus de cælo in terram aspexit:
20 Ka Viņš dzird cietumnieku nopūšanos un atsvabina nāves bērnus;
ut audiret gemitus compeditorum; ut solveret filios interemptorum:
21 Ka Tā Kunga vārds top sludināts Ciānā un Viņa slava Jeruzālemē,
ut annuntient in Sion nomen Domini, et laudem ejus in Jerusalem:
22 Kad tautas sapulcējās kopā un valstis, Tam Kungam kalpot.
in conveniendo populos in unum, et reges, ut serviant Domino.
23 Bet Viņš ir pazemojis ceļā manu spēku un paīsinājis manas dienas.
Respondit ei in via virtutis suæ: Paucitatem dierum meorum nuntia mihi:
24 Es saku: mans Dievs, neņem mani nost pusmūžā. Tavi gadi paliek līdz radu radiem.
ne revoces me in dimidio dierum meorum, in generationem et generationem anni tui.
25 Senlaikus Tu esi nodibinājis zemi, un debesis ir Tavu roku darbs.
Initio tu, Domine, terram fundasti, et opera manuum tuarum sunt cæli.
26 Tās zudīs, bet Tu pastāvēsi; tās sadils visas, kā drēbes; Tu tās pārvērtīsi kā drānas, un tās pārvērtīsies;
Ipsi peribunt, tu autem permanes; et omnes sicut vestimentum veterascent. Et sicut opertorium mutabis eos, et mutabuntur;
27 Bet Tu palieci tas pats, un Tavi gadi nebeigsies.
tu autem idem ipse es, et anni tui non deficient.
28 Tavu kalpu bērni paliks, un viņu dzimums būs pastāvīgs Tavā priekšā.
Filii servorum tuorum habitabunt, et semen eorum in sæculum dirigetur.]
