Psalmi 102
1 Bēdu cilvēka lūgšana, kad tas ir noskumis un savas žēlabas izgāž Tā Kunga priekšā. Ak Kungs, klausi manu lūgšanu, un mana saukšana lai nāk pie Tevis.
A Prayer of the afflicted when he is feeble, and before Jehovah poureth out his plaint. O Jehovah, hear my prayer, yea, my cry to Thee cometh.
2 Neapslēp Savu vaigu priekš manis, atgriez Savu ausi pie manis bēdu laikā; tai dienā, kad es saucu, paklausi mani drīz.
Hide not Thou Thy face from me, In a day of mine adversity, Incline unto me Thine ear, In the day I call, haste, answer me.
3 Jo manas dienas ir iznīkušas kā dūmi, un mani kauli ir izdeguši kā pagale.
For consumed in smoke have been my days, And my bones as a fire-brand have burned.
4 Mana sirds ir sasista un izkaltusi kā zāle, tā ka es aizmirstu pat savu maizi ēst.
Smitten as the herb, and withered, is my heart, For I have forgotten to eat my bread.
5 Mani kauli līp pie manas miesas no kaukšanas un nopūšanās.
From the voice of my sighing Hath my bone cleaved to my flesh.
6 Es esmu tā kā dumpis tuksnesī, es esmu kā apogs (pūce) izpostītās vietās.
I have been like to a pelican of the wilderness, I have been as an owl of the dry places.
7 Es esmu nomodā un tāpat kā vientulis putns uz jumta.
I have watched, and I am As a bird alone on the roof.
8 Mani ienaidnieki mani nievā cauru dienu; kas pret mani trako, tie mani dara par lāsta vārdu.
All the day mine enemies reproached me, Those mad at me have sworn against me.
9 Jo es ēdu pelnus kā maizi un sajaucu savu dzērienu ar asarām,
Because ashes as bread I have eaten, And my drink with weeping have mingled,
10 Tavas bardzības un dusmības pēc, jo Tu mani esi pacēlis un atkal nogāzis.
From Thine indignation and Thy wrath, For Thou hast lifted me up, And dost cast me down.
11 Manas dienas ir kā ēna pavakarē, un es kalstu kā zāle.
My days as a shadow [are] stretched out, And I — as the herb I am withered.
12 Bet Tu, Kungs, paliec mūžīgi un Tava piemiņa līdz radu radiem.
And Thou, O Jehovah, to the age abidest, And Thy memorial to all generations.
13 Kaut Tu celtos un apžēlotos par Ciānu, jo jau ir laiks par viņu apžēloties, jo tas nospriestais laiks ir atnācis.
Thou — Thou risest — Thou pitiest Zion, For the time to favour her, For the appointed time hath come.
14 Jo Tavi kalpi mīļo viņas akmeņus un žēlojās, ka tā guļ pīšļos.
For Thy servants have been pleased with her stones, And her dust they favour.
15 Tad pagāni bīsies Tā Kunga Vārdu, un visi ķēniņi virs zemes Tavu godību,
And nations fear the name of Jehovah, And all kings of the earth Thine honour,
16 Kad Tas Kungs Ciānu uztaisīs un parādīsies Savā godībā.
For Jehovah hath builded Zion, He hath been seen in His honour,
17 Viņš griežas pie bēdu ļaužu lūgšanas un nenicina pielūgšanu.
He turned unto the prayer of the destitute, And He hath not despised their prayer.
18 Lai tas top uzrakstīts pēcnākamiem, un tie ļaudis, kas vēl taps radīti, slavēs To Kungu.
This is written for a later generation, And the people created do praise Jah.
19 Jo Viņš skatās no Sava svēta augstuma, Tas Kungs lūko no debesīm uz zemi,
For He hath looked From the high place of His sanctuary. Jehovah from heaven unto earth looked attentively,
20 Ka Viņš dzird cietumnieku nopūšanos un atsvabina nāves bērnus;
To hear the groan of the prisoner, To loose sons of death,
21 Ka Tā Kunga vārds top sludināts Ciānā un Viņa slava Jeruzālemē,
To declare in Zion the name of Jehovah, And His praise in Jerusalem,
22 Kad tautas sapulcējās kopā un valstis, Tam Kungam kalpot.
In the peoples being gathered together, And the kingdoms — to serve Jehovah.
23 Bet Viņš ir pazemojis ceļā manu spēku un paīsinājis manas dienas.
He hath humbled in the way my power, He hath shortened my days.
24 Es saku: mans Dievs, neņem mani nost pusmūžā. Tavi gadi paliek līdz radu radiem.
I say, 'My God, take me not up in the midst of my days,' Through all generations [are] Thine years.
25 Senlaikus Tu esi nodibinājis zemi, un debesis ir Tavu roku darbs.
Beforetime the earth Thou didst found, And the work of Thy hands [are] the heavens.
26 Tās zudīs, bet Tu pastāvēsi; tās sadils visas, kā drēbes; Tu tās pārvērtīsi kā drānas, un tās pārvērtīsies;
They — They perish, and Thou remainest, And all of them as a garment become old, As clothing Thou changest them, And they are changed.
27 Bet Tu palieci tas pats, un Tavi gadi nebeigsies.
And Thou [art] the same, and Thine years are not finished.
28 Tavu kalpu bērni paliks, un viņu dzimums būs pastāvīgs Tavā priekšā.
The sons of Thy servants do continue, And their seed before Thee is established!
