Psalmi 102
1 Bēdu cilvēka lūgšana, kad tas ir noskumis un savas žēlabas izgāž Tā Kunga priekšā. Ak Kungs, klausi manu lūgšanu, un mana saukšana lai nāk pie Tevis.
A Prayer of the afflicted, when he is overwhelmed, and poureth out his complaint before the LORD. Hear my prayer, O LORD, and let my cry come to thee.
2 Neapslēp Savu vaigu priekš manis, atgriez Savu ausi pie manis bēdu laikā; tai dienā, kad es saucu, paklausi mani drīz.
Hide not thy face from me in the day [when] I am in trouble; incline thy ear to me: in the day [when] I call, answer me speedily.
3 Jo manas dienas ir iznīkušas kā dūmi, un mani kauli ir izdeguši kā pagale.
For my days are consumed like smoke, and my bones are burned as an hearth.
4 Mana sirds ir sasista un izkaltusi kā zāle, tā ka es aizmirstu pat savu maizi ēst.
My heart is smitten, and withered like grass; so that I forget to eat my bread.
5 Mani kauli līp pie manas miesas no kaukšanas un nopūšanās.
By reason of the voice of my groaning, my bones cleave to my skin.
6 Es esmu tā kā dumpis tuksnesī, es esmu kā apogs (pūce) izpostītās vietās.
I am like a pelican of the wilderness: I am like an owl of the desert.
7 Es esmu nomodā un tāpat kā vientulis putns uz jumta.
I watch, and am as a sparrow alone upon the house top.
8 Mani ienaidnieki mani nievā cauru dienu; kas pret mani trako, tie mani dara par lāsta vārdu.
My enemies reproach me all the day; [and] they that are enraged against me are sworn against me.
9 Jo es ēdu pelnus kā maizi un sajaucu savu dzērienu ar asarām,
For I have eaten ashes like bread, and mingled my drink with weeping,
10 Tavas bardzības un dusmības pēc, jo Tu mani esi pacēlis un atkal nogāzis.
Because of thy indignation and thy wrath: for thou hast lifted me up, and cast me down.
11 Manas dienas ir kā ēna pavakarē, un es kalstu kā zāle.
My days [are] like a shadow that declineth; and I am withered like grass.
12 Bet Tu, Kungs, paliec mūžīgi un Tava piemiņa līdz radu radiem.
But thou, O LORD, shalt endure for ever; and thy remembrance to all generations.
13 Kaut Tu celtos un apžēlotos par Ciānu, jo jau ir laiks par viņu apžēloties, jo tas nospriestais laiks ir atnācis.
Thou shalt arise, [and] have mercy upon Zion: for the time to favor her, yes, the set time, is come.
14 Jo Tavi kalpi mīļo viņas akmeņus un žēlojās, ka tā guļ pīšļos.
For thy servants take pleasure in her stones, and favor the dust thereof.
15 Tad pagāni bīsies Tā Kunga Vārdu, un visi ķēniņi virs zemes Tavu godību,
So the heathen shall fear the name of the LORD: and all the kings of the earth thy glory.
16 Kad Tas Kungs Ciānu uztaisīs un parādīsies Savā godībā.
When the LORD shall build up Zion, he will appear in his glory.
17 Viņš griežas pie bēdu ļaužu lūgšanas un nenicina pielūgšanu.
He will regard the prayer of the destitute, and not despise their prayer.
18 Lai tas top uzrakstīts pēcnākamiem, un tie ļaudis, kas vēl taps radīti, slavēs To Kungu.
This shall be written for the generation to come: and the people which shall be created shall praise the LORD.
19 Jo Viņš skatās no Sava svēta augstuma, Tas Kungs lūko no debesīm uz zemi,
For he hath looked down from the hight of his sanctuary; from heaven hath the LORD beheld the earth;
20 Ka Viņš dzird cietumnieku nopūšanos un atsvabina nāves bērnus;
To hear the groaning of the prisoner; to loose those that are appointed to death;
21 Ka Tā Kunga vārds top sludināts Ciānā un Viņa slava Jeruzālemē,
To declare the name of the LORD in Zion, and his praise in Jerusalem;
22 Kad tautas sapulcējās kopā un valstis, Tam Kungam kalpot.
When the people are assembled, and the kingdoms, to serve the LORD.
23 Bet Viņš ir pazemojis ceļā manu spēku un paīsinājis manas dienas.
He weakened my strength in the way; he shortened my days.
24 Es saku: mans Dievs, neņem mani nost pusmūžā. Tavi gadi paliek līdz radu radiem.
I said, O my God, take me not away in the midst of my days: thy years [are] throughout all generations.
25 Senlaikus Tu esi nodibinājis zemi, un debesis ir Tavu roku darbs.
Of old hast thou laid the foundation of the earth: and the heavens [are] the work of thy hands.
26 Tās zudīs, bet Tu pastāvēsi; tās sadils visas, kā drēbes; Tu tās pārvērtīsi kā drānas, un tās pārvērtīsies;
They shall perish, but thou wilt endure: yes, all of them shall grow old like a garment; as a vesture wilt thou change them, and they shall be changed:
27 Bet Tu palieci tas pats, un Tavi gadi nebeigsies.
But thou [art] the same, and thy years will have no end.
28 Tavu kalpu bērni paliks, un viņu dzimums būs pastāvīgs Tavā priekšā.
The children of thy servants shall continue, and their seed shall be established before thee.
