Psalmi 102
1 Bēdu cilvēka lūgšana, kad tas ir noskumis un savas žēlabas izgāž Tā Kunga priekšā. Ak Kungs, klausi manu lūgšanu, un mana saukšana lai nāk pie Tevis.
The prayer: for a weary and suffering person who pours out their grief to the Lord. Hear my prayer, O Lord; let my cry for help come to you.
2 Neapslēp Savu vaigu priekš manis, atgriez Savu ausi pie manis bēdu laikā; tai dienā, kad es saucu, paklausi mani drīz.
Hide not your face from me in the day of my distress. Incline your ear to me: when I call, answer me speedily.
3 Jo manas dienas ir iznīkušas kā dūmi, un mani kauli ir izdeguši kā pagale.
For my days pass away like smoke: my bones are burned through as with fire.
4 Mana sirds ir sasista un izkaltusi kā zāle, tā ka es aizmirstu pat savu maizi ēst.
My heart is scorched, withered like grass; I forget to eat my bread.
5 Mani kauli līp pie manas miesas no kaukšanas un nopūšanās.
By reason of my loud groaning, my flesh clings to my bones.
6 Es esmu tā kā dumpis tuksnesī, es esmu kā apogs (pūce) izpostītās vietās.
Like a desert-owl of the wilderness, like an owl among ruins am I.
7 Es esmu nomodā un tāpat kā vientulis putns uz jumta.
I make my sleepless lament like a bird on the house-top alone.
8 Mani ienaidnieki mani nievā cauru dienu; kas pret mani trako, tie mani dara par lāsta vārdu.
All the day wild foes revile me, using my name for a curse.
9 Jo es ēdu pelnus kā maizi un sajaucu savu dzērienu ar asarām,
For ashes have been my bread, and tears have been mixed with my cup.
10 Tavas bardzības un dusmības pēc, jo Tu mani esi pacēlis un atkal nogāzis.
Because of your passionate anger, you did raise me, then hurl me to the ground.
11 Manas dienas ir kā ēna pavakarē, un es kalstu kā zāle.
My days come to an end, shadows lengthen, I wither like grass.
12 Bet Tu, Kungs, paliec mūžīgi un Tava piemiņa līdz radu radiem.
But you, O Lord, are enthroned forever, your fame endures to all generations.
13 Kaut Tu celtos un apžēlotos par Ciānu, jo jau ir laiks par viņu apžēloties, jo tas nospriestais laiks ir atnācis.
You will arise and have pity on Zion; it’s time to be gracious; her hour has come.
14 Jo Tavi kalpi mīļo viņas akmeņus un žēlojās, ka tā guļ pīšļos.
For even her stones are dear to your servants, even the dust of her ruins they look on with love.
15 Tad pagāni bīsies Tā Kunga Vārdu, un visi ķēniņi virs zemes Tavu godību,
Then the nations will revere the name of the Lord and all the kings of the earth his glory,
16 Kad Tas Kungs Ciānu uztaisīs un parādīsies Savā godībā.
when the Lord shall have built up Zion, and revealed himself in his glory,
17 Viņš griežas pie bēdu ļaužu lūgšanas un nenicina pielūgšanu.
in response to the prayer of the destitute, whose prayer he will not despise.
18 Lai tas top uzrakstīts pēcnākamiem, un tie ļaudis, kas vēl taps radīti, slavēs To Kungu.
Let this be recorded for ages to come, that the Lord may be praised by a people yet unborn.
19 Jo Viņš skatās no Sava svēta augstuma, Tas Kungs lūko no debesīm uz zemi,
For he shall look down from his holy height, from the heavens the Lord will gaze on the earth,
20 Ka Viņš dzird cietumnieku nopūšanos un atsvabina nāves bērnus;
to hear the groans of the prisoner, to free those who are doomed to die;
21 Ka Tā Kunga vārds top sludināts Ciānā un Viņa slava Jeruzālemē,
that people may recount the Lord’s fame in Zion, and the praise of him in Jerusalem,
22 Kad tautas sapulcējās kopā un valstis, Tam Kungam kalpot.
when the nations are gathered together, and the kingdoms, to worship the Lord.
23 Bet Viņš ir pazemojis ceļā manu spēku un paīsinājis manas dienas.
He has broken my strength on the way, he has shortened my days.
24 Es saku: mans Dievs, neņem mani nost pusmūžā. Tavi gadi paliek līdz radu radiem.
I will say, ‘My God, take me not hence in the midst of my days. ‘Your years endure age after age.
25 Senlaikus Tu esi nodibinājis zemi, un debesis ir Tavu roku darbs.
Of old you have founded the earth, and the heavens are the work of your hands.
26 Tās zudīs, bet Tu pastāvēsi; tās sadils visas, kā drēbes; Tu tās pārvērtīsi kā drānas, un tās pārvērtīsies;
They shall perish; but you do stand. They shall all wax old like a garment, and change as a robe you will change them.
27 Bet Tu palieci tas pats, un Tavi gadi nebeigsies.
But you are the same, your years are endless.
28 Tavu kalpu bērni paliks, un viņu dzimums būs pastāvīgs Tavā priekšā.
The children of your servants abide, evermore shall their seed be before you.’
