Psalmi 102
1 Bēdu cilvēka lūgšana, kad tas ir noskumis un savas žēlabas izgāž Tā Kunga priekšā. Ak Kungs, klausi manu lūgšanu, un mana saukšana lai nāk pie Tevis.
“A prayer of the afflicted, when in deep distress he poureth out his complaint before the Lord.” Hear my prayer, O LORD! And let my cry come unto thee!
2 Neapslēp Savu vaigu priekš manis, atgriez Savu ausi pie manis bēdu laikā; tai dienā, kad es saucu, paklausi mani drīz.
Hide not thy face from me in the day of my trouble; Incline thine ear to me when I call! Answer me speedily!
3 Jo manas dienas ir iznīkušas kā dūmi, un mani kauli ir izdeguši kā pagale.
For my life is consumed like smoke, And my bones burn like a brand.
4 Mana sirds ir sasista un izkaltusi kā zāle, tā ka es aizmirstu pat savu maizi ēst.
My heart is smitten and withered like grass; Yea, I forget to eat my bread.
5 Mani kauli līp pie manas miesas no kaukšanas un nopūšanās.
By reason of my sighing, my bones cleave to my skin;
6 Es esmu tā kā dumpis tuksnesī, es esmu kā apogs (pūce) izpostītās vietās.
I am like the pelican of the wilderness; I am like an owl amid ruins.
7 Es esmu nomodā un tāpat kā vientulis putns uz jumta.
I am sleepless; I am like a solitary bird upon the house-top.
8 Mani ienaidnieki mani nievā cauru dienu; kas pret mani trako, tie mani dara par lāsta vārdu.
All the day long my enemies reproach me; They who rage against me curse by me.
9 Jo es ēdu pelnus kā maizi un sajaucu savu dzērienu ar asarām,
For I eat ashes like bread, And mingle my drink with tears.
10 Tavas bardzības un dusmības pēc, jo Tu mani esi pacēlis un atkal nogāzis.
On account of thine indignation and thy wrath; For thou hast lifted me up and cast me down!
11 Manas dienas ir kā ēna pavakarē, un es kalstu kā zāle.
My life is like a declining shadow, And I wither like grass.
12 Bet Tu, Kungs, paliec mūžīgi un Tava piemiņa līdz radu radiem.
But thou, O LORD! endurest for ever, And thy name from generation to generation!
13 Kaut Tu celtos un apžēlotos par Ciānu, jo jau ir laiks par viņu apžēloties, jo tas nospriestais laiks ir atnācis.
Thou wilt arise and have pity upon Zion, For the time to favor her, yea, the set time, is come.
14 Jo Tavi kalpi mīļo viņas akmeņus un žēlojās, ka tā guļ pīšļos.
For thy servants take pleasure in her stones; Yea, they have a regard for her dust.
15 Tad pagāni bīsies Tā Kunga Vārdu, un visi ķēniņi virs zemes Tavu godību,
Then shall the nations fear the name of Jehovah, And all the kings of the earth thy glory.
16 Kad Tas Kungs Ciānu uztaisīs un parādīsies Savā godībā.
For Jehovah will build up Zion; He will appear in his glory.
17 Viņš griežas pie bēdu ļaužu lūgšanas un nenicina pielūgšanu.
He will regard the prayer of the destitute, And not despise their supplication.
18 Lai tas top uzrakstīts pēcnākamiem, un tie ļaudis, kas vēl taps radīti, slavēs To Kungu.
This shall be written for the generation to come, That the people to be born may praise Jehovah.
19 Jo Viņš skatās no Sava svēta augstuma, Tas Kungs lūko no debesīm uz zemi,
For he looketh down from his holy height, From heaven doth he cast his eye upon the earth,
20 Ka Viņš dzird cietumnieku nopūšanos un atsvabina nāves bērnus;
To listen to the sighs of the prisoner. To release those that are doomed to death;
21 Ka Tā Kunga vārds top sludināts Ciānā un Viņa slava Jeruzālemē,
That they may declare the name of Jehovah in Zion, And his praise in Jerusalem,
22 Kad tautas sapulcējās kopā un valstis, Tam Kungam kalpot.
When the nations are assembled together, And the kingdoms to serve Jehovah.
23 Bet Viņš ir pazemojis ceļā manu spēku un paīsinājis manas dienas.
He hath weakened my strength on the way, He hath shortened my days.
24 Es saku: mans Dievs, neņem mani nost pusmūžā. Tavi gadi paliek līdz radu radiem.
I say, O my God! take me not away in the midst of my days! Thy years endure through all generations.
25 Senlaikus Tu esi nodibinājis zemi, un debesis ir Tavu roku darbs.
Of old hast thou laid the foundations of the earth, And the heavens are the work of thy hands;
26 Tās zudīs, bet Tu pastāvēsi; tās sadils visas, kā drēbes; Tu tās pārvērtīsi kā drānas, un tās pārvērtīsies;
They shall perish, but thou shalt endure; Yea, all of them shall wax old like a garment; As a vesture shalt thou change them, And they shall be changed;
27 Bet Tu palieci tas pats, un Tavi gadi nebeigsies.
But thou art the same, And thy years have no end.
28 Tavu kalpu bērni paliks, un viņu dzimums būs pastāvīgs Tavā priekšā.
The children of thy servants shall dwell securely, And their posterity shall be established before thee.
