< Psalmi 102 >

1 Bēdu cilvēka lūgšana, kad tas ir noskumis un savas žēlabas izgāž Tā Kunga priekšā. Ak Kungs, klausi manu lūgšanu, un mana saukšana lai nāk pie Tevis.
A PRAYER OF THE AFFLICTED WHEN HE IS FEEBLE, AND POURS OUT HIS COMPLAINT BEFORE YHWH. O YHWH, hear my prayer, indeed, my cry comes to You.
2 Neapslēp Savu vaigu priekš manis, atgriez Savu ausi pie manis bēdu laikā; tai dienā, kad es saucu, paklausi mani drīz.
Do not hide Your face from me, In a day of my adversity, Incline Your ear to me, In the day I call, hurry, answer me.
3 Jo manas dienas ir iznīkušas kā dūmi, un mani kauli ir izdeguši kā pagale.
For my days have been consumed in smoke, And my bones have burned as a firebrand.
4 Mana sirds ir sasista un izkaltusi kā zāle, tā ka es aizmirstu pat savu maizi ēst.
Struck as the herb, and withered, is my heart, For I have forgotten to eat my bread.
5 Mani kauli līp pie manas miesas no kaukšanas un nopūšanās.
From the voice of my sighing My bone has cleaved to my flesh.
6 Es esmu tā kā dumpis tuksnesī, es esmu kā apogs (pūce) izpostītās vietās.
I have been like to a pelican of the wilderness, I have been as an owl of the dry places.
7 Es esmu nomodā un tāpat kā vientulis putns uz jumta.
I have watched, and I am As a bird alone on the roof.
8 Mani ienaidnieki mani nievā cauru dienu; kas pret mani trako, tie mani dara par lāsta vārdu.
All the day my enemies reproached me, Those mad at me have sworn against me.
9 Jo es ēdu pelnus kā maizi un sajaucu savu dzērienu ar asarām,
Because I have eaten ashes as bread, And have mingled my drink with weeping,
10 Tavas bardzības un dusmības pēc, jo Tu mani esi pacēlis un atkal nogāzis.
From Your indignation and Your wrath, For You have lifted me up, And cast me down.
11 Manas dienas ir kā ēna pavakarē, un es kalstu kā zāle.
My days [are] stretched out as a shadow, And I am withered as the herb.
12 Bet Tu, Kungs, paliec mūžīgi un Tava piemiņa līdz radu radiem.
And You, O YHWH, abide for all time, And Your memorial from generation to generation.
13 Kaut Tu celtos un apžēlotos par Ciānu, jo jau ir laiks par viņu apžēloties, jo tas nospriestais laiks ir atnācis.
You rise—You pity Zion, For the time to favor her, For the appointed time has come.
14 Jo Tavi kalpi mīļo viņas akmeņus un žēlojās, ka tā guļ pīšļos.
For Your servants have been pleased with her stones, And they favor her dust.
15 Tad pagāni bīsies Tā Kunga Vārdu, un visi ķēniņi virs zemes Tavu godību,
And nations fear the Name of YHWH, And all kings of the earth Your glory,
16 Kad Tas Kungs Ciānu uztaisīs un parādīsies Savā godībā.
For YHWH has built Zion, He has been seen in His glory,
17 Viņš griežas pie bēdu ļaužu lūgšanas un nenicina pielūgšanu.
He turned to the prayer of the destitute, And He has not despised their prayer.
18 Lai tas top uzrakstīts pēcnākamiem, un tie ļaudis, kas vēl taps radīti, slavēs To Kungu.
This is written for a later generation, And the people created praise YAH.
19 Jo Viņš skatās no Sava svēta augstuma, Tas Kungs lūko no debesīm uz zemi,
For He has looked From the high place of His sanctuary. YHWH looked attentively from the heavens to earth,
20 Ka Viņš dzird cietumnieku nopūšanos un atsvabina nāves bērnus;
To hear the groan of the prisoner, To loose sons of death,
21 Ka Tā Kunga vārds top sludināts Ciānā un Viņa slava Jeruzālemē,
To declare in Zion the Name of YHWH, And His praise in Jerusalem,
22 Kad tautas sapulcējās kopā un valstis, Tam Kungam kalpot.
In the peoples being gathered together, And the kingdoms—to serve YHWH.
23 Bet Viņš ir pazemojis ceļā manu spēku un paīsinājis manas dienas.
He has humbled my power in the way, He has shortened my days.
24 Es saku: mans Dievs, neņem mani nost pusmūžā. Tavi gadi paliek līdz radu radiem.
I say, “My God, do not take me up in the midst of my days,” Your years [are] through all generations.
25 Senlaikus Tu esi nodibinājis zemi, un debesis ir Tavu roku darbs.
You founded the earth before time, And the heavens [are] the work of Your hands.
26 Tās zudīs, bet Tu pastāvēsi; tās sadils visas, kā drēbes; Tu tās pārvērtīsi kā drānas, un tās pārvērtīsies;
They perish, and You remain, And all of them become old as a garment, You change them as clothing, And they are changed.
27 Bet Tu palieci tas pats, un Tavi gadi nebeigsies.
And You [are] the same, and Your years are not finished.
28 Tavu kalpu bērni paliks, un viņu dzimums būs pastāvīgs Tavā priekšā.
The sons of Your servants continue, And their seed is established before You!

< Psalmi 102 >