Psalmi 102
1 Bēdu cilvēka lūgšana, kad tas ir noskumis un savas žēlabas izgāž Tā Kunga priekšā. Ak Kungs, klausi manu lūgšanu, un mana saukšana lai nāk pie Tevis.
“A prayer of the afflicted, when he is overwhelmed, and poureth out before the Lord his complaint.” O Lord, hear my prayer, and let my cry come unto thee.
2 Neapslēp Savu vaigu priekš manis, atgriez Savu ausi pie manis bēdu laikā; tai dienā, kad es saucu, paklausi mani drīz.
Hide not thy face from me on the day when I am distressed; incline unto me thy ear; on the day when I call, answer me speedily.
3 Jo manas dienas ir iznīkušas kā dūmi, un mani kauli ir izdeguši kā pagale.
For my days vanish in smoke, and my bones are burning like a hearth.
4 Mana sirds ir sasista un izkaltusi kā zāle, tā ka es aizmirstu pat savu maizi ēst.
Struck [by heat] like the herb and dried up is my heart; for I forget to eat my bread.
5 Mani kauli līp pie manas miesas no kaukšanas un nopūšanās.
Because of the voice of my groaning my bones cleave to my flesh.
6 Es esmu tā kā dumpis tuksnesī, es esmu kā apogs (pūce) izpostītās vietās.
I am like the pelican of the wilderness: I am become like the owl amid ruins.
7 Es esmu nomodā un tāpat kā vientulis putns uz jumta.
I watch, and I am become like a [night-]bird sitting alone upon the housetop.
8 Mani ienaidnieki mani nievā cauru dienu; kas pret mani trako, tie mani dara par lāsta vārdu.
All the day my enemies reproach me: they that mock me swear by me.
9 Jo es ēdu pelnus kā maizi un sajaucu savu dzērienu ar asarām,
For ashes do I eat like bread, and my drink I mingle with weeping;
10 Tavas bardzības un dusmības pēc, jo Tu mani esi pacēlis un atkal nogāzis.
Because of thy indignation and thy wrath; for thou hadst lifted me up, and hast cast me down.
11 Manas dienas ir kā ēna pavakarē, un es kalstu kā zāle.
My days are like a shadow that declineth; and like the herb I wither.
12 Bet Tu, Kungs, paliec mūžīgi un Tava piemiņa līdz radu radiem.
But thou, O Lord, wilt sit enthroned for ever; and thy memorial is unto all generations.
13 Kaut Tu celtos un apžēlotos par Ciānu, jo jau ir laiks par viņu apžēloties, jo tas nospriestais laiks ir atnācis.
Thou wilt indeed arise; thou wilt have mercy upon Zion; for it is time to favor her, for the appointed time is coming.
14 Jo Tavi kalpi mīļo viņas akmeņus un žēlojās, ka tā guļ pīšļos.
For thy servants hold dear her stones, and her very dust they cherish.
15 Tad pagāni bīsies Tā Kunga Vārdu, un visi ķēniņi virs zemes Tavu godību,
Then shall nations fear the name of the Lord, and all the kings of the earth thy glory:
16 Kad Tas Kungs Ciānu uztaisīs un parādīsies Savā godībā.
When the Lord shalt have built up Zion, he appeareth in his glory;
17 Viņš griežas pie bēdu ļaužu lūgšanas un nenicina pielūgšanu.
[When] he hath regarded the prayer of the forsaken, and doth not despise their prayer.
18 Lai tas top uzrakstīts pēcnākamiem, un tie ļaudis, kas vēl taps radīti, slavēs To Kungu.
This shall be written down for the latest generation; and the people which shall be created shall praise the Lord.
19 Jo Viņš skatās no Sava svēta augstuma, Tas Kungs lūko no debesīm uz zemi,
For he hath looked down from the height of his sanctuary; the Lord hath cast from heaven his view to the earth:
20 Ka Viņš dzird cietumnieku nopūšanos un atsvabina nāves bērnus;
To hear the sighing of the prisoner; to loosen those that are doomed to death:
21 Ka Tā Kunga vārds top sludināts Ciānā un Viņa slava Jeruzālemē,
That men may proclaim in Zion the name of the Lord, and his praise in Jerusalem;
22 Kad tautas sapulcējās kopā un valstis, Tam Kungam kalpot.
When people are gathered together, and kingdoms, to serve the Lord.—
23 Bet Viņš ir pazemojis ceļā manu spēku un paīsinājis manas dienas.
He hath weakened on the way my strength; he hath shortened my days.
24 Es saku: mans Dievs, neņem mani nost pusmūžā. Tavi gadi paliek līdz radu radiem.
I will say, O my God! take me not away in the midst of my days: throughout all generations are thy years.
25 Senlaikus Tu esi nodibinājis zemi, un debesis ir Tavu roku darbs.
In olden times didst thou lay the foundations of the earth; and the heavens are the work of thy hands.
26 Tās zudīs, bet Tu pastāvēsi; tās sadils visas, kā drēbes; Tu tās pārvērtīsi kā drānas, un tās pārvērtīsies;
These will indeed perish, but thou wilt ever exist: yea, all of them will wear out like a garment; as a vesture wilt thou change them, and they will be changed;
27 Bet Tu palieci tas pats, un Tavi gadi nebeigsies.
But thou art ever the same, and thy years will have no end.
28 Tavu kalpu bērni paliks, un viņu dzimums būs pastāvīgs Tavā priekšā.
The children of thy servants will dwell [securely], and their seed will be firmly established before thee.
