< Psalmi 102 >
1 Bēdu cilvēka lūgšana, kad tas ir noskumis un savas žēlabas izgāž Tā Kunga priekšā. Ak Kungs, klausi manu lūgšanu, un mana saukšana lai nāk pie Tevis.
A Prayer of the afflicted, when he fainteth, and poureth out his complaint before the LORD. O LORD, hear my prayer, and let my cry come unto Thee.
2 Neapslēp Savu vaigu priekš manis, atgriez Savu ausi pie manis bēdu laikā; tai dienā, kad es saucu, paklausi mani drīz.
Hide not Thy face from me in the day of my distress; incline Thine ear unto me; in the day when I call answer me speedily.
3 Jo manas dienas ir iznīkušas kā dūmi, un mani kauli ir izdeguši kā pagale.
For my days are consumed like smoke, and my bones are burned as a hearth.
4 Mana sirds ir sasista un izkaltusi kā zāle, tā ka es aizmirstu pat savu maizi ēst.
My heart is smitten like grass, and withered; for I forget to eat my bread.
5 Mani kauli līp pie manas miesas no kaukšanas un nopūšanās.
By reason of the voice of my sighing my bones cleave to my flesh.
6 Es esmu tā kā dumpis tuksnesī, es esmu kā apogs (pūce) izpostītās vietās.
I am like a pelican of the wilderness; I am become as an owl of the waste places.
7 Es esmu nomodā un tāpat kā vientulis putns uz jumta.
I watch, and am become like a sparrow that is alone upon the housetop.
8 Mani ienaidnieki mani nievā cauru dienu; kas pret mani trako, tie mani dara par lāsta vārdu.
Mine enemies taunt me all the day; they that are mad against me do curse by me.
9 Jo es ēdu pelnus kā maizi un sajaucu savu dzērienu ar asarām,
For I have eaten ashes like bread, and mingled my drink with weeping,
10 Tavas bardzības un dusmības pēc, jo Tu mani esi pacēlis un atkal nogāzis.
Because of Thine indignation and Thy wrath; for Thou hast taken me up, and cast me away.
11 Manas dienas ir kā ēna pavakarē, un es kalstu kā zāle.
My days are like a lengthening shadow; and I am withered like grass.
12 Bet Tu, Kungs, paliec mūžīgi un Tava piemiņa līdz radu radiem.
But Thou, O LORD, sittest enthroned for ever; and Thy name is unto all generations.
13 Kaut Tu celtos un apžēlotos par Ciānu, jo jau ir laiks par viņu apžēloties, jo tas nospriestais laiks ir atnācis.
Thou wilt arise, and have compassion upon Zion; for it is time to be gracious unto her, for the appointed time is come.
14 Jo Tavi kalpi mīļo viņas akmeņus un žēlojās, ka tā guļ pīšļos.
For Thy servants take pleasure in her stones, and love her dust.
15 Tad pagāni bīsies Tā Kunga Vārdu, un visi ķēniņi virs zemes Tavu godību,
So the nations will fear the name of the LORD, and all the kings of the earth Thy glory;
16 Kad Tas Kungs Ciānu uztaisīs un parādīsies Savā godībā.
When the LORD hath built up Zion, when He hath appeared in His glory;
17 Viņš griežas pie bēdu ļaužu lūgšanas un nenicina pielūgšanu.
When He hath regarded the prayer of the destitute, and hath not despised their prayer.
18 Lai tas top uzrakstīts pēcnākamiem, un tie ļaudis, kas vēl taps radīti, slavēs To Kungu.
This shall be written for the generation to come; and a people which shall be created shall praise the LORD.
19 Jo Viņš skatās no Sava svēta augstuma, Tas Kungs lūko no debesīm uz zemi,
For He hath looked down from the height of His sanctuary; from heaven did the LORD behold the earth;
20 Ka Viņš dzird cietumnieku nopūšanos un atsvabina nāves bērnus;
To hear the groaning of the prisoner; to loose those that are appointed to death;
21 Ka Tā Kunga vārds top sludināts Ciānā un Viņa slava Jeruzālemē,
That men may tell of the name of the LORD in Zion, and His praise in Jerusalem;
22 Kad tautas sapulcējās kopā un valstis, Tam Kungam kalpot.
When the peoples are gathered together, and the kingdoms, to serve the LORD.
23 Bet Viņš ir pazemojis ceļā manu spēku un paīsinājis manas dienas.
He weakened my strength in the way; He shortened my days.
24 Es saku: mans Dievs, neņem mani nost pusmūžā. Tavi gadi paliek līdz radu radiem.
I say: 'O my God, take me not away in the midst of my days, Thou whose years endure throughout all generations.
25 Senlaikus Tu esi nodibinājis zemi, un debesis ir Tavu roku darbs.
Of old Thou didst lay the foundation of the earth; and the heavens are the work of Thy hands.
26 Tās zudīs, bet Tu pastāvēsi; tās sadils visas, kā drēbes; Tu tās pārvērtīsi kā drānas, un tās pārvērtīsies;
They shall perish, but Thou shalt endure; yea, all of them shall wax old like a garment; as a vesture shalt Thou change them, and they shall pass away;
27 Bet Tu palieci tas pats, un Tavi gadi nebeigsies.
But Thou art the selfsame, and Thy years shall have no end.
28 Tavu kalpu bērni paliks, un viņu dzimums būs pastāvīgs Tavā priekšā.
The children of Thy servants shall dwell securely, and their seed shall be established before Thee.'