Psalmi 102
1 Bēdu cilvēka lūgšana, kad tas ir noskumis un savas žēlabas izgāž Tā Kunga priekšā. Ak Kungs, klausi manu lūgšanu, un mana saukšana lai nāk pie Tevis.
A Prayer of the afflicted, when he is overwhelmed, and poureth out his complaint before Jehovah. Jehovah, hear my prayer, and let my cry come unto thee.
2 Neapslēp Savu vaigu priekš manis, atgriez Savu ausi pie manis bēdu laikā; tai dienā, kad es saucu, paklausi mani drīz.
Hide not thy face from me: in the day of my trouble, incline thine ear unto me; in the day I call, answer me speedily.
3 Jo manas dienas ir iznīkušas kā dūmi, un mani kauli ir izdeguši kā pagale.
For my days are consumed like smoke, and my bones are burned as a firebrand.
4 Mana sirds ir sasista un izkaltusi kā zāle, tā ka es aizmirstu pat savu maizi ēst.
My heart is smitten and withered like grass; yea, I have forgotten to eat my bread.
5 Mani kauli līp pie manas miesas no kaukšanas un nopūšanās.
By reason of the voice of my groaning, my bones cleave to my flesh.
6 Es esmu tā kā dumpis tuksnesī, es esmu kā apogs (pūce) izpostītās vietās.
I am become like the pelican of the wilderness, I am as an owl in desolate places;
7 Es esmu nomodā un tāpat kā vientulis putns uz jumta.
I watch, and am like a sparrow alone upon the housetop.
8 Mani ienaidnieki mani nievā cauru dienu; kas pret mani trako, tie mani dara par lāsta vārdu.
Mine enemies reproach me all the day; they that are mad against me swear by me.
9 Jo es ēdu pelnus kā maizi un sajaucu savu dzērienu ar asarām,
For I have eaten ashes like bread, and mingled my drink with weeping,
10 Tavas bardzības un dusmības pēc, jo Tu mani esi pacēlis un atkal nogāzis.
Because of thine indignation and thy wrath; for thou hast lifted me up, and cast me down.
11 Manas dienas ir kā ēna pavakarē, un es kalstu kā zāle.
My days are like a lengthened-out shadow, and I, I am withered like grass.
12 Bet Tu, Kungs, paliec mūžīgi un Tava piemiņa līdz radu radiem.
But thou, Jehovah, abidest for ever, and thy memorial from generation to generation.
13 Kaut Tu celtos un apžēlotos par Ciānu, jo jau ir laiks par viņu apžēloties, jo tas nospriestais laiks ir atnācis.
Thou wilt rise up, thou wilt have mercy upon Zion: for it is the time to be gracious to her, for the set time is come.
14 Jo Tavi kalpi mīļo viņas akmeņus un žēlojās, ka tā guļ pīšļos.
For thy servants take pleasure in her stones, and favour her dust.
15 Tad pagāni bīsies Tā Kunga Vārdu, un visi ķēniņi virs zemes Tavu godību,
And the nations shall fear the name of Jehovah, and all the kings of the earth thy glory.
16 Kad Tas Kungs Ciānu uztaisīs un parādīsies Savā godībā.
When Jehovah shall build up Zion, he will appear in his glory.
17 Viņš griežas pie bēdu ļaužu lūgšanas un nenicina pielūgšanu.
He will regard the prayer of the destitute one, and not despise their prayer.
18 Lai tas top uzrakstīts pēcnākamiem, un tie ļaudis, kas vēl taps radīti, slavēs To Kungu.
This shall be written for the generation to come; and a people that shall be created shall praise Jah:
19 Jo Viņš skatās no Sava svēta augstuma, Tas Kungs lūko no debesīm uz zemi,
For he hath looked down from the height of his sanctuary; from the heavens hath Jehovah beheld the earth,
20 Ka Viņš dzird cietumnieku nopūšanos un atsvabina nāves bērnus;
To hear the groaning of the prisoner, to loose those that are appointed to die;
21 Ka Tā Kunga vārds top sludināts Ciānā un Viņa slava Jeruzālemē,
That the name of Jehovah may be declared in Zion, and his praise in Jerusalem,
22 Kad tautas sapulcējās kopā un valstis, Tam Kungam kalpot.
When the peoples shall be gathered together, and the kingdoms, to serve Jehovah.
23 Bet Viņš ir pazemojis ceļā manu spēku un paīsinājis manas dienas.
He weakened my strength in the way, he shortened my days.
24 Es saku: mans Dievs, neņem mani nost pusmūžā. Tavi gadi paliek līdz radu radiem.
I said, My God, take me not away in the midst of my days! ...Thy years are from generation to generation.
25 Senlaikus Tu esi nodibinājis zemi, un debesis ir Tavu roku darbs.
Of old hast thou founded the earth, and the heavens are the work of thy hands:
26 Tās zudīs, bet Tu pastāvēsi; tās sadils visas, kā drēbes; Tu tās pārvērtīsi kā drānas, un tās pārvērtīsies;
They shall perish, but thou continuest; and all of them shall grow old as a garment: as a vesture shalt thou change them, and they shall be changed.
27 Bet Tu palieci tas pats, un Tavi gadi nebeigsies.
But thou art the Same, and thy years shall have no end.
28 Tavu kalpu bērni paliks, un viņu dzimums būs pastāvīgs Tavā priekšā.
The children of thy servants shall abide, and their seed shall be established before thee.
