< Psalmi 101 >
1 Dāvida dziesma. No žēlastības un tiesas es gribu dziedāt, - Tev, Kungs, es dziedāšu.
Dawut yazghan küy: — Men özgermes muhebbet hem adalet toghruluq naxsha éytimen, Séni, i Perwerdigar, naxshilar bilen küyleymen.
2 Es likšu vērā nenoziedzības ceļu, - kad Tu nāksi pie manis? - Es staigāšu ar skaidru sirdi savā namā.
Men mukemmel yolda éhtiyat bilen ish körimen; Sen qachanmu yénimgha kélisen!? Öz öy-ordamda sap köngül bilen yürimen.
3 Uz ļaunām lietām es nelūkošu, grēka darbu es ienīstu, ka tas nebūs pie manis.
Héch pasiq nersini köz aldimgha keltürmeymen, Yoldin chetnigenlerning qilmishlirigha nepretlinimen; Bundaqlar manga héch yépishmas esla.
4 Nikna sirds lai ir tālu no manis, ļauna es negribu zināt.
Egri köngül méningdin yiraq kétidu, Héch rezillikni tonughum yoqtur.
5 Kas savu tuvāko slepeni aprunā, to es izdeldēšu, kam lepnas acis un grezna sirds, to es necietīšu.
Kimki öz yéqinining keynidin töhmet qilghan bolsa, Men uni yoqitimen; Neziri üstün, dili tekebbur ademni men sighdurmaymen;
6 Manas acis raugās uz tiem uzticīgiem iekš zemes, ka tie paliek pie manis; kas taisnu ceļu staigā, tas man kalpos.
Közlirim zémindiki möminlerdidur, Ular ordamda men bilen bille tursun! Kim mukemmel yolda mangsa, u méning xizmitimde bolidu.
7 Kas blēdību dara, tas nepaliks manā namā; kas melus runā, nepastāvēs priekš manām acīm.
Aldamchiliq yürgüzgenlerning öy-ordamda orni bolmaydu, Yalghan sözligenler köz aldimda turmaydu.
8 Ik rītus es nomaitāšu visus bezdievīgos iekš zemes, ka es izdeldu visus ļaundarītājus no Tā Kunga pilsētas.
Perwerdigarning shehiridin yamanliq qilghuchilarni üzüp tashlash üchün, Her seherde zémindiki barliq rezil ademlerni yoqitimen.