Psalmi 101

1 Dāvida dziesma. No žēlastības un tiesas es gribu dziedāt, - Tev, Kungs, es dziedāšu.

I pan kauleki duen kalanan o pun; i pan kauleki pjalm akan on komui. Main leowa.

2 Es likšu vērā nenoziedzības ceļu, - kad Tu nāksi pie manis? - Es staigāšu ar skaidru sirdi savā namā.

I men inen eweita ni al pun iad kom pan koti don ia? i men weweid ni melel ren toun im ai.

3 Uz ļaunām lietām es nelūkošu, grēka darbu es ienīstu, ka tas nebūs pie manis.

I jota men wia morjued; i tataki wiawian me dipan akan, a jota pan pat on ia.

4 Nikna sirds lai ir tālu no manis, ļauna es negribu zināt.

Monion japun pan muei jan ia; i jota men aja duen me jued.

5 Kas savu tuvāko slepeni aprunā, to es izdeldēšu, kam lepnas acis un grezna sirds, to es necietīšu.

Me kin rir karaunemali men impa, i pan kamela; i juedeki me aklapalap ni maj ar o monion arail.

6 Manas acis raugās uz tiem uzticīgiem iekš zemes, ka tie paliek pie manis; kas taisnu ceļu staigā, tas man kalpos.

Maj ai pan apapwali me melel akan nan jap o, pwe ren kaujon re i; me kin weweid ni al pun, pan papa ia.

7 Kas blēdību dara, tas nepaliks manā namā; kas melus runā, nepastāvēs priekš manām acīm.

Me kin kotaue, jota pan kaujon nan im ai, me kin likam, jota pan pwaida mon maj ai.

8 Ik rītus es nomaitāšu visus bezdievīgos iekš zemes, ka es izdeldu visus ļaundarītājus no Tā Kunga pilsētas.

Ni manjan karoj i pan kawela me katiwo nan jap o, pwen kokojan kanim en leowa karoj, me kin wia japun.