Psalmi 10

1 Kāpēc Tu, Kungs, stāvi no tālienes, paslēpies bēdu laikā?

Hvorfor staar du saa fjernt, o Herre, hvi dølger du dig i Trængselstider?

2 No bezdievīgā lepnības bailes nāk nabagam; lai tie top gūstīti savās blēņās, ko tie izdomājuši.

Den gudløse jager i Hovmod den arme, fanger ham i de Rænker, han spinder;

3 Jo bezdievīgais lielās ar savas dvēseles kārību, plēsējs lād, viņš zaimo To Kungu.

thi den gudløse praler af sin Sjæls Attraa, den gridske forbander, ringeagter HERREN.

4 Bezdievīgais savā lielā lepnībā nebēdā par nevienu; visas viņa domas ir: Dieva neesam.

Den gudløse siger i Hovmod: »Han hjemsøger ej, der er ingen Gud«; det er alle hans Tanker.

5 Viņa ceļi allažiņ izdodas, Tava sodība ir tālu no viņa; šņākdams viņš turas pret visiem saviem pretiniekiem.

Dog altid lykkes hans Vej, højt over ham gaar dine Domme; han blæser ad alle sine Fjender.

6 Viņš saka savā sirdī: es netapšu kustināts, jo ļaunumā es nenākšu līdz radu radiem.

Han siger i Hjertet: »Jeg rokkes ej, kommer ikke i Nød fra Slægt til Slægt.«

7 Viņa mute pilna lāstu un viltus un varmācības, apakš viņa mēles ir grūtums un bēdas.

Hans Mund er fuld af Banden og Svig og Vold, Fordærv og Uret er under hans Tunge;

8 Viņš, sēž paslēpies aiz sētām, viņš nokauj nenoziedzīgo slepenās vietās, viņa acis glūn uz nabagu.

han lægger sig paa Lur i Landsbyer, dræber i Løn den skyldfri, efter Staklen spejder hans Øjne;

9 Viņš glūn slepenībā kā lauva savā alā, viņš glūn sakampt bēdīgo, viņš sakampj bēdīgo, to ievilkdams savā tīklā.

han lurer i Skjul som Løve i Krat, paa at fange den arme lurer han, han fanger den arme ind i sit Garn;

10 Viņš tup un nometās un uzkrīt ar varu nelaimīgiem.

han dukker sig, sidder paa Spring, og Staklerne falder i hans Kløer.

11 Viņš saka savā sirdī: Dievs ir aizmirsis, Viņš Savu vaigu apslēpis, Viņš neredz ne mūžam.

Han siger i Hjertet: »Gud glemmer, han skjuler sit Aasyn; han ser det aldrig.«

12 Celies, ak Dievs Kungs, pacel Savu roku, neaizmirsti bēdīgos.

Rejs dig, HERRE! Gud, løft din Haand, de arme glemme du ikke!

13 Kādēļ bezdievīgais Dievu zaimos un sacīs savā sirdī: Tu nemeklēsi?

Hvorfor skal en gudløs spotte Gud, sige i Hjertet, du hjemsøger ikke?

14 Tu gan redzi, jo Tu uzlūko mokas un sirdēstus, likdams to Savās rokās; nelaimīgais uz Tevi paļaujas, Tu esi bāriņa palīgs.

Du skuer dog Møje og Kvide, ser det og tager det i din Haand; Staklen tyr hen til dig, du er den faderløses Hjælper.

15 Salauz bezdievīgā elkoni un meklē ļaunā bezdievību, ka to vairs neatrod.

Knus den ondes, den gudløses Arm, hjemsøg hans Gudløshed, saa den ej findes!

16 Tas Kungs ir ķēniņš mūžīgi mūžam; pagāni ir bojā gājuši no Viņa zemes,

HERREN er Konge evigt og altid, Hedningerne er ryddet bort af hans Land;

17 Nabagu ilgošanos Tu klausi, ak Kungs! Tu viņiem sirdi stiprini, Tava auss to liek vērā,

du har hørt de ydmyges Ønske, HERRE, du styrker deres Hjerte, vender Øret til

18 Tiesu nesdams bāriņam un apspiestam, lai cilvēks, kas no zemes, vairs nedara varas darbus.

for at skaffe fortrykte og faderløse Ret. Ikke skal dødelige mer øve Vold.