Salamana Pamācības 1
1 Salamana, Dāvida dēla, Israēla ķēniņa, sakāmie vārdi,
Pregovori Salomona, Davidovega sina, Izraelovega kralja,
2 Atzīt gudrību un mācību, un saprast prātīgu valodu,
da bi spoznali modrost in poučevanje, da bi zaznali besede razumevanja,
3 Pieņemties apdomībā, taisnībā, tiesā un skaidrībā,
da bi sprejeli poučevanje modrosti, pravice, sodbe in nepristranskost;
4 Ka tiem vēl nejēgām tiek samaņa, jauniem atzīšana un apdomīgs prāts.
da bi dali premetenost preprostemu, mladeniču spoznanje in preudarnost.
5 Kas gudrs, klausīs un pieaugs mācībā, un kas prātīgs, ņemsies labus padomus,
Moder človek bo slišal in bo povečal učenje in razumen človek se bo dokopal k modrim nasvetom,
6 Ka izprot sakāmus vārdus un mīklas, gudro valodas un viņu dziļos vārdus.
da bo razumel pregovor in razlago, besede modrih in njihove temne izreke.
7 Tā Kunga bijāšana ir atzīšanas iesākums; gudrību un mācību ģeķi nicina.
Strah Gospodov je začetek spoznanja, toda bedaki prezirajo modrost in poučevanje.
8 Klausi, mans bērns, sava tēva pārmācībai un nepamet savas mātes mācību;
Moj sin, prisluhni poučevanju svojega očeta in ne zapusti postave svoje matere,
9 Jo tas ir jauks krāšņums tavai galvai un zelta rota tavam kaklam.
kajti ona bosta ornament milosti tvoji glavi in verižici okoli tvojega vratu.
10 Mans bērns, kad grēcinieki tevi vilina, tad neklausi!
Moj sin, če te grešniki privabljajo, ne privoli.
11 Kad tie saka: „Nāc mums līdz, glūnēsim uz asinīm, glūnēsim uz nenoziedzīgo par nepatiesu!
Če rečejo: »Pridi z nami, v zasedi prežimo na kri, brez razloga se tajno pritajimo za nedolžnega,
požrimo jih žive kakor grob in cele, kakor tiste, ki gredo dol v jamo. (Sheol h7585)
13 Mēs atradīsim visādas dārgas mantas, pildīsim savus namus ar laupījumu.
Našli bomo vse dragoceno imetje, svoje hiše bomo napolnili z ukradenim blagom.
14 Tava daļa tev būs mūsu starpā, viens pats maks būs mums visiem.“
Svoj žreb vrzi med nas, vsi imejmo eno mošnjo.«
15 Mans bērns, nestaigā vienā ceļā ar tiem; sargi savu kāju no viņu pēdām;
Moj sin, ne hodi z njimi na pot, svoje stopalo zadrži pred njihovo stezo,
16 Jo viņu kājas skrien uz ļaunu un steidzās asinis izliet.
kajti njihova stopala tečejo k zlu in hitijo, da prelijejo kri.
17 Bet lai arī tīklu izplāta visiem putniem priekš acīm; tas ir par velti!
Zagotovo je zaman razprostrta mreža v očeh katerekoli ptice.
18 Tā arī viņi glūn uz savām pašu asinīm un glūn uz savu pašu dzīvību.
In oni prežijo v zasedi na svojo lastno kri, tajno se pritajijo za svoja lastna življenja.
19 Tā iet visiem, kas plēš netaisnu mantu; kam šī ir, tam tā paņem dzīvību.
Takšne so poti vsakega, ki je pohlepen dobička, ki odvzema življenje svojim lastnikom.
20 Dieva gudrība skaņi sauc uz lielceļiem, uz ielām tā paceļ savu balsi;
Modrost kliče zunaj, svoj glas izreka na ulicah,
21 Tā izsaucās, kur ļaužu vislielais troksnis; kur ieiet pilsētas vārtos, tā runā savu valodu:
kliče na glavnem kraju vrveža, v odprtinah velikih vrat, v mestu izreka svoje besede, rekoč:
22 Cik ilgi, nejēgas, jūs mīlēsiet nejēdzību, un smējējiem gribēsies apsmiet, un ģeķi ienīdēs atzīšanu?
»Doklej boste, vi topi, ljubili topost? In se posmehljivci razveseljevali v svojem posmehovanju in bedaki sovražili spoznanje?
23 Griežaties pie manas mācības! Redzi, es jums došu savu garu un jums darīšu zināmus savus vārdus.
Obrnite se na moj opomin. Glejte, na vas bom izlila svojega duha, razglašala vam bom svoje besede.
24 Tādēļ nu, ka es aicināju, un jūs liedzaties, ka savu roku izstiepju, un nav, kas uzklausa,
Ker sem klicala, pa ste odklonili, iztegovala sem svojo roko, pa noben človek ni upošteval,
25 Un jūs visu manu padomu atmetiet un manas pārmācības negribiet;
temveč ste zaničevali vse moje svetovanje in niste hoteli mojega opomina,
26 Tādēļ arī es smiešos par jūsu postu, es smiešos, kad jums izbailes uzies,
se bom tudi jaz smejala ob vaši katastrofi, zasmehovala bom, ko pride vaš strah,
27 Kad pār jums izbailes nāks kā auka, un posts jums uzbruks kā vētra, kad briesmas un bailes jums uzies.
ko prihaja vaš strah kakor opustošenje in vaše uničenje kakor vrtinčast veter, ko nad vas prihajata tegoba in tesnoba.
28 Tad tie mani sauks, bet es neatbildēšu, tie mani meklēs agri, bet mani neatradīs,
Tedaj se bodo obračali name, toda ne bom jim odgovorila, iskali me bodo zgodaj, toda ne bodo me našli,
29 Tādēļ ka tie atzīšanu ienīdējuši un Tā Kunga bijāšanu nav pieņēmuši.
ker so sovražili spoznanje in niso izbrali strahu Gospodovega.
30 Tiem negribējās mana padoma, tie ir nicinājuši visu manu pārmācīšanu;
Ničesar niso hoteli od mojega nasveta. Prezirali so vsak moj opomin.
31 Tādēļ tie ēdīs no sava ceļa augļiem, un būs paēduši no saviem padomiem.
Zato bodo jedli od sadu svoje lastne poti in napolnjeni bodo s svojimi lastnimi naklepi.
32 Jo nesaprašu nomaldīšanās tos nokauj, un ģeķu pārdrošība tos nomaitā.
Kajti odvračanje od preprostosti jih bo ubilo in uspevanje bedakov jih bo uničilo.
33 Bet kas mani klausa, tas dzīvos droši, un savā mierā tas ļauna nebīsies.
Toda kdorkoli me posluša, bo varno prebival in bo miren pred strahom zla.«
