Salamana Pamācības 1
1 Salamana, Dāvida dēla, Israēla ķēniņa, sakāmie vārdi,
Pwovèb Salomon yo, fis a David la, wa Israël la:
2 Atzīt gudrību un mācību, un saprast prātīgu valodu,
pou konnen sajès avèk enstriksyon, Pou dekouvri pawòl bon konprann yo,
3 Pieņemties apdomībā, taisnībā, tiesā un skaidrībā,
Pou resevwa enstriksyon nan jan pou aji ak sajès, ladwati, jistis, menm jan pou tout moun;
4 Ka tiem vēl nejēgām tiek samaņa, jauniem atzīšana un apdomīgs prāts.
Pou avèti san konprann yo e bay konesans ak pridans a jenn yo.
5 Kas gudrs, klausīs un pieaugs mācībā, un kas prātīgs, ņemsies labus padomus,
Yon nonm saj va tande, va grandi nan konesans li e yon nonm bon konprann va twouve konsèy ki saj,
6 Ka izprot sakāmus vārdus un mīklas, gudro valodas un viņu dziļos vārdus.
Pou konprann yon pwovèb ak mo kache, pawòl a saj yo avèk devinèt yo.
7 Tā Kunga bijāšana ir atzīšanas iesākums; gudrību un mācību ģeķi nicina.
Lakrent SENYÈ a se kòmansman sajès la; sila ki plen foli, meprize sajès ak lenstriksyon.
8 Klausi, mans bērns, sava tēva pārmācībai un nepamet savas mātes mācību;
Tande byen, fis mwen an, lenstriksyon papa ou, e pa abandone leson a manman ou yo;
9 Jo tas ir jauks krāšņums tavai galvai un zelta rota tavam kaklam.
Anverite, yo fè yon kouwòn byen bèl sou tèt ou, ak yon bèl dekorasyon nan kou ou.
10 Mans bērns, kad grēcinieki tevi vilina, tad neklausi!
Fis mwen an, si pechè yo vin tante ou, pa dakò.
11 Kad tie saka: „Nāc mums līdz, glūnēsim uz asinīm, glūnēsim uz nenoziedzīgo par nepatiesu!
Si yo di: “Vini avèk nou, annou kouche yon pyèj pou san, annou fè anbiskad pou inosan yo san koz;
Annou vale yo vivan tankou Sejou mò yo, menm an antye tankou sila k ap desann nan fòs yo. (Sheol h7585)
13 Mēs atradīsim visādas dārgas mantas, pildīsim savus namus ar laupījumu.
Nou va jwenn tout kalite byen presye, nou va ranpli lakay nou ak piyaj.
14 Tava daļa tev būs mūsu starpā, viens pats maks būs mums visiem.“
Tire osò pa ou ansanm ak nou. Nou tout va gen yon sèl bous”—
15 Mans bērns, nestaigā vienā ceļā ar tiem; sargi savu kāju no viņu pēdām;
Fis mwen an, pa mache nan chemen avèk yo. Anpeche pye ou antre sou wout yo,
16 Jo viņu kājas skrien uz ļaunu un steidzās asinis izliet.
Paske pye yo kouri jwenn mal, e yo fè vit pou yo vèse san.
17 Bet lai arī tīklu izplāta visiem putniem priekš acīm; tas ir par velti!
Anverite, se initil pou ouvri yon filè ak pen gaye devan nenpòt kalite zwazo;
18 Tā arī viņi glūn uz savām pašu asinīm un glūn uz savu pašu dzīvību.
men yap kouche yon pyèj pou pwòp san pa yo. Yo fè anbiskad pou pwòp lavi pa yo.
19 Tā iet visiem, kas plēš netaisnu mantu; kam šī ir, tam tā paņem dzīvību.
Se konsa tout chemen yo ye a pou tout moun ki vin genyen pa mwayen vyolans. Se pwòp lavi yo kap vin rache.
20 Dieva gudrība skaņi sauc uz lielceļiem, uz ielām tā paceļ savu balsi;
Sajès rele fò nan lari. Li leve vwa li nan plas la.
21 Tā izsaucās, kur ļaužu vislielais troksnis; kur ieiet pilsētas vārtos, tā runā savu valodu:
Nan tèt lari ki gen zen yo, li kriye fò. Nan antre pòtay lari yo, li fè moun tande tout pawòl li yo:
22 Cik ilgi, nejēgas, jūs mīlēsiet nejēdzību, un smējējiem gribēsies apsmiet, un ģeķi ienīdēs atzīšanu?
“Jiskilè, O moun san bon konprann yo, nou va renmen rete san konprann anyen? Pou mokè yo rejwi yo nan moke moun e moun san konprann yo rayi konesans?
23 Griežaties pie manas mācības! Redzi, es jums došu savu garu un jums darīšu zināmus savus vārdus.
Vire sou repwòch mwen an. Gade byen, mwen va vide lespri m sou nou. Mwen va fè nou konnen pawòl mwen yo.
24 Tādēļ nu, ka es aicināju, un jūs liedzaties, ka savu roku izstiepju, un nav, kas uzklausa,
Akoz mwen te rele nou e nou te refize; mwen te lonje men m, e pèsòn pa t okipe sa,
25 Un jūs visu manu padomu atmetiet un manas pārmācības negribiet;
men nou te neglije tout konsèy mwen yo, e nou pa t vle tande repwòch mwen;
26 Tādēļ arī es smiešos par jūsu postu, es smiešos, kad jums izbailes uzies,
konsa, mwen menm anplis, va ri sou malè nou yo. Mwen va moke nou lè gran laperèz la rive,
27 Kad pār jums izbailes nāks kā auka, un posts jums uzbruks kā vētra, kad briesmas un bailes jums uzies.
lè gran laperèz nou rive tankou tanpèt e gwo dezas nou yo tankou toubiyon, lè gwo pwoblèm ak soufrans rive sou nou.
28 Tad tie mani sauks, bet es neatbildēšu, tie mani meklēs agri, bet mani neatradīs,
Nan lè sa a, yo va rele m, men mwen p ap reponn. Yo va chache mwen avèk dilijans, men yo p ap twouve m,
29 Tādēļ ka tie atzīšanu ienīdējuši un Tā Kunga bijāšanu nav pieņēmuši.
akoz yo te rayi konesans e pa t chwazi gen lakrent SENYÈ a.
30 Tiem negribējās mana padoma, tie ir nicinājuši visu manu pārmācīšanu;
Yo te refize konsèy mwen. Yo te rejte tout repwòch mwen yo.
31 Tādēļ tie ēdīs no sava ceļa augļiem, un būs paēduši no saviem padomiem.
Pou sa, yo va manje fwi a pwòp chemen yo, e vant yo va vin plen ak pwòp manèv yo.
32 Jo nesaprašu nomaldīšanās tos nokauj, un ģeķu pārdrošība tos nomaitā.
Paske chemen kwochi a moun san konprann yo va touye yo. Kè kontan a sila ki plen foli va detwi yo.
33 Bet kas mani klausa, tas dzīvos droši, un savā mierā tas ļauna nebīsies.
Men sila ki koute mwen an va viv ansekirite, e li va rete alèz san pè malè.”
