Salamana Pamācības 1
1 Salamana, Dāvida dēla, Israēla ķēniņa, sakāmie vārdi,
Proverbs of Solomon, son of David, king of Israel:
2 Atzīt gudrību un mācību, un saprast prātīgu valodu,
For knowing wisdom and instruction, For understanding sayings of intelligence,
3 Pieņemties apdomībā, taisnībā, tiesā un skaidrībā,
For receiving the instruction of wisdom, Righteousness, judgment, and uprightness,
4 Ka tiem vēl nejēgām tiek samaņa, jauniem atzīšana un apdomīgs prāts.
For giving to simple ones — prudence, To a youth — knowledge and discretion.
5 Kas gudrs, klausīs un pieaugs mācībā, un kas prātīgs, ņemsies labus padomus,
(The wise doth hear and increaseth learning, And the intelligent doth obtain counsels.)
6 Ka izprot sakāmus vārdus un mīklas, gudro valodas un viņu dziļos vārdus.
For understanding a proverb and its sweetness, Words of the wise and their acute sayings.
7 Tā Kunga bijāšana ir atzīšanas iesākums; gudrību un mācību ģeķi nicina.
Fear of Jehovah [is] a beginning of knowledge, Wisdom and instruction fools have despised!
8 Klausi, mans bērns, sava tēva pārmācībai un nepamet savas mātes mācību;
Hear, my son, the instruction of thy father, And leave not the law of thy mother,
9 Jo tas ir jauks krāšņums tavai galvai un zelta rota tavam kaklam.
For a graceful wreath [are] they to thy head, And chains to thy neck.
10 Mans bērns, kad grēcinieki tevi vilina, tad neklausi!
My son, if sinners entice thee be not willing.
11 Kad tie saka: „Nāc mums līdz, glūnēsim uz asinīm, glūnēsim uz nenoziedzīgo par nepatiesu!
If they say, 'Come with us, we lay wait for blood, We watch secretly for the innocent without cause,
We swallow them as Sheol — alive, And whole — as those going down [to] the pit, (Sheol h7585)
13 Mēs atradīsim visādas dārgas mantas, pildīsim savus namus ar laupījumu.
Every precious substance we find, We fill our houses [with] spoil,
14 Tava daļa tev būs mūsu starpā, viens pats maks būs mums visiem.“
Thy lot thou dost cast among us, One purse is — to all of us.'
15 Mans bērns, nestaigā vienā ceļā ar tiem; sargi savu kāju no viņu pēdām;
My son! go not in the way with them, Withhold thy foot from their path,
16 Jo viņu kājas skrien uz ļaunu un steidzās asinis izliet.
For their feet to evil do run, And they haste to shed blood.
17 Bet lai arī tīklu izplāta visiem putniem priekš acīm; tas ir par velti!
Surely in vain is the net spread out before the eyes of any bird.
18 Tā arī viņi glūn uz savām pašu asinīm un glūn uz savu pašu dzīvību.
And they for their own blood lay wait, They watch secretly for their own lives.
19 Tā iet visiem, kas plēš netaisnu mantu; kam šī ir, tam tā paņem dzīvību.
So [are] the paths of every gainer of dishonest gain, The life of its owners it taketh.
20 Dieva gudrība skaņi sauc uz lielceļiem, uz ielām tā paceļ savu balsi;
Wisdom in an out-place crieth aloud, In broad places she giveth forth her voice,
21 Tā izsaucās, kur ļaužu vislielais troksnis; kur ieiet pilsētas vārtos, tā runā savu valodu:
At the head of the multitudes she calleth, In the openings of the gates, In the city her sayings she saith:
22 Cik ilgi, nejēgas, jūs mīlēsiet nejēdzību, un smējējiem gribēsies apsmiet, un ģeķi ienīdēs atzīšanu?
'Till when, ye simple, do ye love simplicity? And have scorners their scorning desired? And do fools hate knowledge?
23 Griežaties pie manas mācības! Redzi, es jums došu savu garu un jums darīšu zināmus savus vārdus.
Turn back at my reproof, lo, I pour forth to you my spirit, I make known my words with you.
24 Tādēļ nu, ka es aicināju, un jūs liedzaties, ka savu roku izstiepju, un nav, kas uzklausa,
Because I have called, and ye refuse, I stretched out my hand, and none is attending,
25 Un jūs visu manu padomu atmetiet un manas pārmācības negribiet;
And ye slight all my counsel, And my reproof ye have not desired.
26 Tādēļ arī es smiešos par jūsu postu, es smiešos, kad jums izbailes uzies,
I also in your calamity do laugh, I deride when your fear cometh,
27 Kad pār jums izbailes nāks kā auka, un posts jums uzbruks kā vētra, kad briesmas un bailes jums uzies.
When your fear cometh as destruction, And your calamity as a hurricane doth come, When on you come adversity and distress.
28 Tad tie mani sauks, bet es neatbildēšu, tie mani meklēs agri, bet mani neatradīs,
Then they call me, and I do not answer, They seek me earnestly, and find me not.
29 Tādēļ ka tie atzīšanu ienīdējuši un Tā Kunga bijāšanu nav pieņēmuši.
Because that they have hated knowledge, And the fear of Jehovah have not chosen.
30 Tiem negribējās mana padoma, tie ir nicinājuši visu manu pārmācīšanu;
They have not consented to my counsel, They have despised all my reproof,
31 Tādēļ tie ēdīs no sava ceļa augļiem, un būs paēduši no saviem padomiem.
And they eat of the fruit of their way, And from their own counsels they are filled.
32 Jo nesaprašu nomaldīšanās tos nokauj, un ģeķu pārdrošība tos nomaitā.
For the turning of the simple slayeth them, And the security of the foolish destroyeth them.
33 Bet kas mani klausa, tas dzīvos droši, un savā mierā tas ļauna nebīsies.
And whoso is hearkening to me dwelleth confidently, And [is] quiet from fear of evil!'
