Salamana Pamācības 1
1 Salamana, Dāvida dēla, Israēla ķēniņa, sakāmie vārdi,
The Parables of Salomon the sonne of Dauid King of Israel,
2 Atzīt gudrību un mācību, un saprast prātīgu valodu,
To knowe wisdome, and instruction, to vnderstand ye wordes of knowledge,
3 Pieņemties apdomībā, taisnībā, tiesā un skaidrībā,
To receiue instruction to do wisely, by iustice and iudgement and equitie,
4 Ka tiem vēl nejēgām tiek samaņa, jauniem atzīšana un apdomīgs prāts.
To giue vnto the simple, sharpenesse of wit, and to the childe knowledge and discretion.
5 Kas gudrs, klausīs un pieaugs mācībā, un kas prātīgs, ņemsies labus padomus,
A wise man shall heare and increase in learning, and a man of vnderstanding shall attayne vnto wise counsels,
6 Ka izprot sakāmus vārdus un mīklas, gudro valodas un viņu dziļos vārdus.
To vnderstand a parable, and the interpretation, the wordes of ye wise, and their darke sayings.
7 Tā Kunga bijāšana ir atzīšanas iesākums; gudrību un mācību ģeķi nicina.
The feare of the Lord is the beginning of knowledge: but fooles despise wisedome and instruction.
8 Klausi, mans bērns, sava tēva pārmācībai un nepamet savas mātes mācību;
My sonne, heare thy fathers instruction, and forsake not thy mothers teaching.
9 Jo tas ir jauks krāšņums tavai galvai un zelta rota tavam kaklam.
For they shalbe a comely ornament vnto thine head, and as chaines for thy necke.
10 Mans bērns, kad grēcinieki tevi vilina, tad neklausi!
My sonne, if sinners doe intise thee, consent thou not.
11 Kad tie saka: „Nāc mums līdz, glūnēsim uz asinīm, glūnēsim uz nenoziedzīgo par nepatiesu!
If they say, Come with vs, we will lay waite for blood, and lie priuilie for the innocent without a cause:
We wil swallow them vp aliue like a graue euen whole, as those that goe downe into the pit: (Sheol h7585)
13 Mēs atradīsim visādas dārgas mantas, pildīsim savus namus ar laupījumu.
We shall finde all precious riches, and fill our houses with spoyle:
14 Tava daļa tev būs mūsu starpā, viens pats maks būs mums visiem.“
Cast in thy lot among vs: we will all haue one purse:
15 Mans bērns, nestaigā vienā ceļā ar tiem; sargi savu kāju no viņu pēdām;
My sonne, walke not thou in the way with them: refraine thy foote from their path.
16 Jo viņu kājas skrien uz ļaunu un steidzās asinis izliet.
For their feete runne to euill, and make haste to shed blood.
17 Bet lai arī tīklu izplāta visiem putniem priekš acīm; tas ir par velti!
Certainely as without cause the net is spred before the eyes of all that hath wing:
18 Tā arī viņi glūn uz savām pašu asinīm un glūn uz savu pašu dzīvību.
So they lay waite for blood and lie priuily for their liues.
19 Tā iet visiem, kas plēš netaisnu mantu; kam šī ir, tam tā paņem dzīvību.
Such are the wayes of euery one that is greedy of gaine: he would take away the life of the owners thereof.
20 Dieva gudrība skaņi sauc uz lielceļiem, uz ielām tā paceļ savu balsi;
Wisdome cryeth without: she vttereth her voyce in the streetes.
21 Tā izsaucās, kur ļaužu vislielais troksnis; kur ieiet pilsētas vārtos, tā runā savu valodu:
She calleth in the hye streete, among the prease in the entrings of the gates, and vttereth her wordes in the citie, saying,
22 Cik ilgi, nejēgas, jūs mīlēsiet nejēdzību, un smējējiem gribēsies apsmiet, un ģeķi ienīdēs atzīšanu?
O ye foolish, howe long will ye loue foolishnes? and the scornefull take their pleasure in scorning, and the fooles hate knowledge?
23 Griežaties pie manas mācības! Redzi, es jums došu savu garu un jums darīšu zināmus savus vārdus.
(Turne you at my correction: loe, I will powre out my mind vnto you, and make you vnderstand my wordes)
24 Tādēļ nu, ka es aicināju, un jūs liedzaties, ka savu roku izstiepju, un nav, kas uzklausa,
Because I haue called, and ye refused: I haue stretched out mine hand, and none woulde regarde.
25 Un jūs visu manu padomu atmetiet un manas pārmācības negribiet;
But ye haue despised all my counsell, and would none of my correction.
26 Tādēļ arī es smiešos par jūsu postu, es smiešos, kad jums izbailes uzies,
I will also laugh at your destruction, and mocke, when your feare commeth.
27 Kad pār jums izbailes nāks kā auka, un posts jums uzbruks kā vētra, kad briesmas un bailes jums uzies.
Whe your feare cometh like sudden desolation, and your destruction shall come like a whirle wind: whe affliction and anguish shall come vpon you,
28 Tad tie mani sauks, bet es neatbildēšu, tie mani meklēs agri, bet mani neatradīs,
Then shall they call vpon me, but I will not answere: they shall seeke me early, but they shall not finde me,
29 Tādēļ ka tie atzīšanu ienīdējuši un Tā Kunga bijāšanu nav pieņēmuši.
Because they hated knowledge, and did not chuse the feare of the Lord.
30 Tiem negribējās mana padoma, tie ir nicinājuši visu manu pārmācīšanu;
They would none of my counsell, but despised all my correction.
31 Tādēļ tie ēdīs no sava ceļa augļiem, un būs paēduši no saviem padomiem.
Therefore shall they eate of ye fruite of their owne way, and be filled with their owne deuises.
32 Jo nesaprašu nomaldīšanās tos nokauj, un ģeķu pārdrošība tos nomaitā.
For ease slaieth the foolish, and the prosperitie of fooles destroyeth them.
33 Bet kas mani klausa, tas dzīvos droši, un savā mierā tas ļauna nebīsies.
But he that obeyeth me, shall dwell safely, and be quiet from feare of euill.
