Salamana Pamācības 1
1 Salamana, Dāvida dēla, Israēla ķēniņa, sakāmie vārdi,
Ngeche mag Solomon wuod Daudi, ruodh Israel:
2 Atzīt gudrību un mācību, un saprast prātīgu valodu,
mamiyo iyudo rieko kod ritruok makare, kendo winjo tiend weche matut;
3 Pieņemties apdomībā, taisnībā, tiesā un skaidrībā,
kendo miyo idak e ngima moritore kendo mobidhore kitimo gima adiera kendo gima kare kendo mowinjore,
4 Ka tiem vēl nejēgām tiek samaņa, jauniem atzīšana un apdomīgs prāts.
gimiyo joma ngʼeyogi tin bedo mariek, kendo gimiyo jomatindo ngʼeyo tiend weche kendo pogo tiend wach.
5 Kas gudrs, klausīs un pieaugs mācībā, un kas prātīgs, ņemsies labus padomus,
Mad jomariek chik itgi mondo owinji kendo gimedgi e puonjruokgi, to jogo mongʼeyo pogo tiend wach mad oyud gino ma chikogi,
6 Ka izprot sakāmus vārdus un mīklas, gudro valodas un viņu dziļos vārdus.
mondo gingʼe ngeche, sigendini, kod weche ma tiendgi tek mag jorieko.
7 Tā Kunga bijāšana ir atzīšanas iesākums; gudrību un mācību ģeķi nicina.
Luoro Jehova Nyasaye e chakruok mar ngʼeyo to joma ofuwo chayo rieko gi ritruok makare.
8 Klausi, mans bērns, sava tēva pārmācībai un nepamet savas mātes mācību;
Wuoda, chik iti ni puonj wuonu, kendo kik ijwangʼ puonj mar minu.
9 Jo tas ir jauks krāšņums tavai galvai un zelta rota tavam kaklam.
Ginibedni kaka kondo michwowo e wiyi, kendo kaka thiwni miketo e ngʼuti mondo ineri maber.
10 Mans bērns, kad grēcinieki tevi vilina, tad neklausi!
Wuoda, ka joricho hoyoi mondo itim marach, kik iyienegi.
11 Kad tie saka: „Nāc mums līdz, glūnēsim uz asinīm, glūnēsim uz nenoziedzīgo par nepatiesu!
Kagiwachoni niya, “Bi idhi kodwa; mondo wabuti ni ngʼato wanegi, kendo wamonj kayiem nono joma onge ketho;
mondo wamuonygi ngili ka bur liel mana ka joma omwony mangima gi bur; (Sheol h7585)
13 Mēs atradīsim visādas dārgas mantas, pildīsim savus namus ar laupījumu.
wabiro yudo gik moko duto mabeyo ma nengogi tek, mi wapongʼ utewa gi gik moyaki.
14 Tava daļa tev būs mūsu starpā, viens pats maks būs mums visiem.“
In bende riwri kodwa e wachni, kendo wanapog gigo duto mwayako.”
15 Mans bērns, nestaigā vienā ceļā ar tiem; sargi savu kāju no viņu pēdām;
Wuoda, kik idhi kodgi ngangʼ kendo kik iwuoth e yoregigo,
16 Jo viņu kājas skrien uz ļaunu un steidzās asinis izliet.
nikech tiendgi reto piyo piyo mar timo richo kendo gimwomore mondo gichwer remo.
17 Bet lai arī tīklu izplāta visiem putniem priekš acīm; tas ir par velti!
Mano kaka en gima nono chiko obadho ka winy duto neno.
18 Tā arī viņi glūn uz savām pašu asinīm un glūn uz savu pašu dzīvību.
Jogi ochiko obadho ne gin giwegi, kendo gin ema ginimokie!
19 Tā iet visiem, kas plēš netaisnu mantu; kam šī ir, tam tā paņem dzīvību.
Mano e giko jogo duto mohero yudo gimoro moyud e yo marach; gino kawo ngima jogo moyude.
20 Dieva gudrība skaņi sauc uz lielceļiem, uz ielām tā paceļ savu balsi;
Rieko goyo koko matek e yore mag dala, ogoyo koko bende e kuonde chokruok;
21 Tā izsaucās, kur ļaužu vislielais troksnis; kur ieiet pilsētas vārtos, tā runā savu valodu:
oywak kogoyo koko e akerkeke mag yore motimo koko, owuoyo e dhorangeye mag mier madongo kopenjo niya,
22 Cik ilgi, nejēgas, jūs mīlēsiet nejēdzību, un smējējiem gribēsies apsmiet, un ģeķi ienīdēs atzīšanu?
“Nyaka karangʼo ma un joma ngʼeyogi tin nusik kuhero yoreu mag ngʼeyo matin?” Nyaka karangʼo ma jojaro pod nosik kamor, e jaro kendo joma ofuwo nosiki kochayo puonj?
23 Griežaties pie manas mācības! Redzi, es jums došu savu garu un jums darīšu zināmus savus vārdus.
Ka dine uwinj siem mara, dine abedo kodu thuolo, kendo damiyo ungʼeyo pacha.
24 Tādēļ nu, ka es aicināju, un jūs liedzaties, ka savu roku izstiepju, un nav, kas uzklausa,
To nikech ne udaga kane aluongo kendo onge ngʼama nodewa kane adwaro konyou,
25 Un jūs visu manu padomu atmetiet un manas pārmācības negribiet;
nimar ne udagi puonj maga duto kendo ne ok uwinjo siem mara.
26 Tādēļ arī es smiešos par jūsu postu, es smiešos, kad jums izbailes uzies,
An to ananyieru bangʼe ka un e chandruok; Anajaru ajara ka masira oloyou,
27 Kad pār jums izbailes nāks kā auka, un posts jums uzbruks kā vētra, kad briesmas un bailes jums uzies.
ka masira machalo yamb ahiti obiro kuomu, kendo ka chandruok oyweyou ka yamb kalausi. Ka lit kod thagruok ohingou.
28 Tad tie mani sauks, bet es neatbildēšu, tie mani meklēs agri, bet mani neatradīs,
Giniluonga, to ok anadwokgi; ginimanya to ok giniyuda.
29 Tādēļ ka tie atzīšanu ienīdējuši un Tā Kunga bijāšanu nav pieņēmuši.
Kaka ne ok gidwar puonj kendo ok negiyiero luoro Jehova Nyasaye,
30 Tiem negribējās mana padoma, tie ir nicinājuši visu manu pārmācīšanu;
Kaka ne ok giyie gi puonjna kendo gidagi siem mara,
31 Tādēļ tie ēdīs no sava ceļa augļiem, un būs paēduši no saviem padomiem.
kuom mano ginicham olemo mag yoregi kendo giniyiengʼ gi olemo mar riekogi maricho.
32 Jo nesaprašu nomaldīšanās tos nokauj, un ģeķu pārdrošība tos nomaitā.
Nikech yore mobam mag bayo mag jogo mangʼeyogi tin noneg-gi, kendo bedo ma ok odewo gimoro mar joma ofuwo notiekgi.
33 Bet kas mani klausa, tas dzīvos droši, un savā mierā tas ļauna nebīsies.
To ngʼato angʼata mawinjo wachna nodag gi kwe kendo mayom, maonge luoro mar hinyruok.
