Salamana Pamācības 9
1 Dieva gudrība ir uztaisījusi savu namu, viņa uzcirtusi savus septiņus pīlārus;
Uchenjeri hwakavaka imba yahwo; hwakaveza mbiru dzahwo nomwe.
2 Viņa nokāvusi savus kaujamos, jaukusi savu vīnu, ir jau klājusi savu galdu;
Hwakabika nyama yahwo; uye hukagadzira waini yahwo; hwakagadzirawo tafura yahwo.
3 Viņa izsūtījusi savas kalpones; viņa sauc no pilsētas augstākām vietām:
Hwakatuma varandakadzi vahwo, uye hunodanidzira kubva panzvimbo yakakwirira kwazvo yeguta.
4 „Kas nejēga, lai griežas šurp!“kas neprātīgs, uz to viņa saka:
Kuna avo vanoshayiwa njere hunoti, “Vose vasina uchenjeri ngavauye muno!
5 „Nāciet, ēdiet no manas maizes, un dzeriet no vīna, ko esmu jaukusi.
Uyai, mudye zvokudya zvangu munwe waini yandagadzira.
6 Atstājiet nejēdzību, tad dzīvosiet, un staigājiet pa atzīšanas ceļu!“
Siyai nzira dzenyu dzisina mano mugorarama; fambai munzira yokunzwisisa.
7 Kas smējēju pamāca, tas dabūs kaunu, un kas bezdievīgo pārmāca, apsmieklu.
“Ani naani anorayira mudadi anozvitsvakira kutukwa; ani naani anotsiura munhu akaipa anozviwanira kutukwa.
8 Nepamāci smējēju, ka viņš tevi neienīst; pamāci prātīgo, tas tevi mīlēs.
Usatsiura mudadi kuti arege kukuvenga; tsiura munhu akachenjera uye achakuda.
9 Dod prātīgam, tad viņš tiks jo prātīgs, māci taisnu, tad viņš pieaugs mācībā.
Rayira munhu akachenjera uye achawedzera uchenjeri hwake; dzidzisa munhu akarurama uye achawedzera kudzidza kwake.
10 Tā Kunga bijāšana ir gudrības iesākums, un izprast, kas svēts, tā ir atzīšana.
“Kutya Jehovha ndiwo mavambo ouchenjeri, uye kuziva Iye Mutsvene ndiko kunzwisisa.
11 Jo caur mani taps daudz tavu dienu un vairosies tev dzīvības gadi.
Nokuti neni mazuva ako achava mazhinji, uye makore achawedzerwa kuupenyu hwako.
12 Ja tu gudrs, tad tu sev gudrs; ja tu smējējs, tad tu viens pats to nesīsi.
Kana uri wakachenjera, uchenjeri hwako huchakupa mubayiro; kana uri mudadi, iwe woga ndiwe uchatambura.”
13 Nejēdzība ir sieva tītīga, ģeķīga, kas neatjēdz nenieka
Mukadzi benzi ane ruzha; haana kudzikama uye haana zivo.
14 Tā sēž sava nama durvīs uz goda krēsla pilsētas augstās vietās,
Anogara pamusuo wemba yake, napachigaro chiri panzvimbo yakakwiririsa yeguta,
15 Aicināt tos, kas iet garām pa ceļu, kas staigā savās taisnās tekās.
achidanidzira kuna avo vanenge vachipfuura napo, vaya vanofamba zvakarurama nenzira yavo.
16 Kas nejēga, lai griežas šurp! Un kas neprātīgs, uz to viņa saka:
Anoti kuna vaya vasina njere, “Vose vasina mano ngavauye muno!
17 „Zagts ūdens ir salds, un slēpta maize garda!“
Mvura yakabiwa inozipa; zvokudya zvinodyirwa muchivande zvinonaka!”
