Salamana Pamācības 9
1 Dieva gudrība ir uztaisījusi savu namu, viņa uzcirtusi savus septiņus pīlārus;
LA somma Sapienza ha edificata la sua casa, Ella ha tagliate le sue colonne [in numero di] sette;
2 Viņa nokāvusi savus kaujamos, jaukusi savu vīnu, ir jau klājusi savu galdu;
Ella ha ammazzati i suoi animali, ha temperato il suo vino. Ed anche ha apparecchiata la sua mensa.
3 Viņa izsūtījusi savas kalpones; viņa sauc no pilsētas augstākām vietām:
Ella ha mandate le sue serventi a gridare D'in su i poggiuoli degli alti luoghi della città:
4 „Kas nejēga, lai griežas šurp!“kas neprātīgs, uz to viņa saka:
Chi [è] scempio? riducasi qua. E a dire a quelli che sono scemi di senno:
5 „Nāciet, ēdiet no manas maizes, un dzeriet no vīna, ko esmu jaukusi.
Venite, mangiate del mio pane, E bevete del vino [che] io ho temperato.
6 Atstājiet nejēdzību, tad dzīvosiet, un staigājiet pa atzīšanas ceļu!“
Lasciate le scempietà, e voi viverete; E camminate per la via della prudenza.
7 Kas smējēju pamāca, tas dabūs kaunu, un kas bezdievīgo pārmāca, apsmieklu.
Chi corregge lo schernitore [ne] riceve vituperio; E chi riprende l'empio [ne riceve] macchia.
8 Nepamāci smējēju, ka viņš tevi neienīst; pamāci prātīgo, tas tevi mīlēs.
Non riprender lo schernitore, Che talora egli non ti odii; Riprendi il savio, ed egli ti amerà.
9 Dod prātīgam, tad viņš tiks jo prātīgs, māci taisnu, tad viņš pieaugs mācībā.
Insegna al savio, ed egli diventerà più savio; Ammaestra il giusto, ed egli crescerà in dottrina.
10 Tā Kunga bijāšana ir gudrības iesākums, un izprast, kas svēts, tā ir atzīšana.
Il principio della sapienza [è] il timor del Signore; E la scienza de' santi [è] la prudenza.
11 Jo caur mani taps daudz tavu dienu un vairosies tev dzīvības gadi.
Perciocchè per me ti saranno moltiplicati i giorni, E ti saranno aggiunti anni di vita.
12 Ja tu gudrs, tad tu sev gudrs; ja tu smējējs, tad tu viens pats to nesīsi.
Se sei savio, sarai savio per te; Se [altresì] sei schernitore, tu solo [ne] porterai [la pena].
13 Nejēdzība ir sieva tītīga, ģeķīga, kas neatjēdz nenieka
La donna stolta, strepitosa, Scempia, e che non ha alcuno intendimento,
14 Tā sēž sava nama durvīs uz goda krēsla pilsētas augstās vietās,
Siede anch'essa all'entrata della sua casa, In seggio, ne' luoghi elevati della città.
15 Aicināt tos, kas iet garām pa ceļu, kas staigā savās taisnās tekās.
Per gridare a coloro che passano per la via, Che vanno a dirittura a lor cammino:
16 Kas nejēga, lai griežas šurp! Un kas neprātīgs, uz to viņa saka:
Chi [è] scempio? riducasi qua. E se vi [è] alcuno scemo di senno, gli dice:
17 „Zagts ūdens ir salds, un slēpta maize garda!“
Le acque rubate son dolci, E il pane [preso] di nascosto è dilettevole.
