Salamana Pamācības 9
1 Dieva gudrība ir uztaisījusi savu namu, viņa uzcirtusi savus septiņus pīlārus;
Die Weisheit hatte sich ein Haus gebaut und sieben Säulensitze machen lassen.
2 Viņa nokāvusi savus kaujamos, jaukusi savu vīnu, ir jau klājusi savu galdu;
Sie schlachtete ihr Vieh und mischte ihren Wein und deckte ihre Tische.
3 Viņa izsūtījusi savas kalpones; viņa sauc no pilsētas augstākām vietām:
Sie sandte ihre Mägde aus, um auf erhöhten Plätzen in der Stadt zu rufen:
4 „Kas nejēga, lai griežas šurp!“kas neprātīgs, uz to viņa saka:
"Wer immer töricht ist, der pflege hier der Einkehr!" Wem's an Verstand gebricht, zu dem sag ich:
5 „Nāciet, ēdiet no manas maizes, un dzeriet no vīna, ko esmu jaukusi.
"Kommt her, genießt von meiner Speise und trinkt den Wein, den ich gemischt!
6 Atstājiet nejēdzību, tad dzīvosiet, un staigājiet pa atzīšanas ceļu!“
Laßt von der Torheit, daß ihr lebet, und schlagt den Weg der Einsicht ein!"
7 Kas smējēju pamāca, tas dabūs kaunu, un kas bezdievīgo pārmāca, apsmieklu.
Wer einen Spötter schilt, der holt sich selber Schande, wer einen Frevler tadelt, eigene Schmach.
8 Nepamāci smējēju, ka viņš tevi neienīst; pamāci prātīgo, tas tevi mīlēs.
So tadle nicht den Spötter, daß er dich nicht hasse! Doch tadle einen Weisen, dieser wird dich lieben!
9 Dod prātīgam, tad viņš tiks jo prātīgs, māci taisnu, tad viņš pieaugs mācībā.
Belehre einen Weisen! Und er wird noch weiser. Den Frommen lehr! Er mehrt sein Wissen.
10 Tā Kunga bijāšana ir gudrības iesākums, un izprast, kas svēts, tā ir atzīšana.
Der Weisheit Anfang ist die Furcht des Herrn; den Heiligen erkennen, das heißt Einsicht.
11 Jo caur mani taps daudz tavu dienu un vairosies tev dzīvības gadi.
"Durch mich ja werden deiner Tage viele; die Lebensjahre werden dir sich mehren.
12 Ja tu gudrs, tad tu sev gudrs; ja tu smējējs, tad tu viens pats to nesīsi.
Bist du jetzt weise, bist du weise dir zum Besten; bist du ein Spötter, hast du es allein zu tragen."
13 Nejēdzība ir sieva tītīga, ģeķīga, kas neatjēdz nenieka
Das Weib der Torheit schwatzt nur dummes Zeug; unwissend ist es.
14 Tā sēž sava nama durvīs uz goda krēsla pilsētas augstās vietās,
Sie sitzt an ihres Hauses Pforte, auf einem Sessel, fern dem Herzen ihrer Stadt,
15 Aicināt tos, kas iet garām pa ceļu, kas staigā savās taisnās tekās.
um denen zuzurufen, die des Weges ziehen und auf den Pfaden fürbaß schreiten:
16 Kas nejēga, lai griežas šurp! Un kas neprātīgs, uz to viņa saka:
"Wer immer töricht ist, der pflege hier der Einkehr!" Wem's an Verstand gebricht, zu dem möcht ich jetzt sagen:
17 „Zagts ūdens ir salds, un slēpta maize garda!“
"Gestohlen Wasser, das ist fein; verboten Brot - ein süßes Brot!"
