Salamana Pamācības 8
1 Vai gudrība nesauc, un atzīšana nepaceļ savu balsi?
Mar ne kliče modrost? In razumevanje [ne] dviguje svojega glasu?
2 Kalnu virsgalā tā stāv, ceļmalā uz ceļu jūtīm;
Stoji na vrhu visokih krajev, ob poti, na krajih steza.
3 Pie vārtiem pilsētas priekšā, kur pa vārtiem ieiet, viņa skaņi sauc:
Kliče pri velikih vratih, pri mestnem vhodu, pri vstopanju, pri vratih.
4 „Uz jums, vīri, es saucu, un mana balss iet pie cilvēku bērniem.
Vam, oh možje, kličem in moj glas je k človeškim sinovom.
5 Ņemiet vērā, nejēgas, gudrību, un, ģeķi, paliekat prātīgi!
Oh vi preprosti, razumite modrost, in vi bedaki, bodite razumevajočega srca.
6 Klausāties, jo es runāšu augstas lietas un atdarīšu savu muti ar skaidriem vārdiem.
Poslušajte, kajti govorila bom o odličnih stvareh in odpiranje mojih ustnic bodo prave stvari.
7 Jo mana mute runās patiesību, un bezdievība manām lūpām ir negantība.
Kajti moja usta bodo govorila resnico, zlobnost pa je mojim ustnicam ogabnost.
8 Visi manas mutes vārdi stāv taisnībā, iekš tiem nav netiklības, nedz viltības.
Vse besede mojih ust so v pravičnosti, v njih ni ničesar kljubovalnega ali sprevrženega.
9 Tie ir visnotaļ taisni tam, kas tos saprot un skaidri tiem, kas atzīšanu atraduši.
So čisto preproste tistemu, ki razume in pravilne tem, ki najdejo spoznanje.
10 Pieņemiet manu mācību labāki nekā sudrabu, un atzīšanu vairāk nekā tīru zeltu;
Sprejmite moje poučevanje in ne srebra in spoznanje raje kakor izbrano zlato.
11 Jo gudrība ir labāka pār pērlēm, un viss, ko tu kārotu, tai netiek līdz.
Kajti modrost je boljša kakor rubini in vse stvari, ki se lahko želijo, se ne morejo primerjati k njej.
12 Es, tā gudrība, mītu pie samaņas un atrodu vērtīgu padomu.
Jaz, modrost, prebivam z razumnostjo, odkrivam spoznanje razumnih domiselnosti.
13 Tā Kunga bijāšana ir: ienīdēt ļaunu, lepnību, augstprātību un ļaunu ceļu, un es ienīstu netiklu muti.
Gospodov strah je sovražiti zlo. Ponos, aroganco, zlobno pot in kljubovalna usta sovražim.
14 Pie manis ir padoms un palīgs; es esmu atzīšana, man ir spēks.
Nasvet je moj in zdrava modrost. Jaz sem razumevanje, jaz imam moč.
15 Caur mani valda ķēniņi, un dod taisnus likumus valdītāji;
Po meni kraljujejo kralji in princi odrejajo pravico.
16 Caur mani valda varenie un lielkungi, visi zemes soģi.
Po meni vladajo princi in plemiči, celó vsi zemeljski sodniki.
17 Es mīlēju tos, kas mani mīl, un kas mani tikuši(centīgi) meklē, tie mani atrod.
Ljubim tiste, ki me ljubijo in tisti, ki me iščejo zgodaj, me bodo našli.
18 Bagātība un gods ir pie manis, paliekama manta un taisnība.
Bogastva in čast sta z menoj; da, trajna bogastva in pravičnost.
19 Mani augļi ir labāki nekā zelts un tīrs zelts, un mans ienākums nekā šķīsts sudrabs.
Moj sad je boljši kakor zlato; da, kakor čisto zlato in moje poplačilo kakor izbrano srebro.
20 Es vadu uz taisnības ceļa, taisnas tiesas pēdās,
Vodim po poti pravičnosti, po sredi stezá sodbe,
21 Ka tiem, kas mani mīl, dodu iemantot pilnību un pildu viņu mantu.
da lahko povzročim tistim, ki me ljubijo, da podedujejo imetje in jaz bom napolnila njihove zaklade.
22 Tas Kungs mani nolika par sava ceļa iesākumu, par savu radījumu pirmaju no mūžības.
Gospod me je imel v lasti od začetka svoje poti, pred svojimi deli od davnine.
23 No mūžības es esmu iecelta, no iesākuma, no pasaules gala.
Bila sem postavljena od večnosti, od začetka ali preden je bila zemlja.
24 Kad dziļumi vēl nebija, tad es piedzimu, kad avoti vēl nebija, no ūdeņiem grūti.
Ko tam ni bilo globin, sem bila rojena, ko tam ni bilo studencev, obilnih z vodo.
25 Pirms kalnu pamati tapa nolikti, priekš pakalniem, tad es piedzimu.
Preden so bile gore nameščene, pred hribi sem bila rojena,
26 Viņš vēl nebija radījis zemi nedz klajumus, nedz sācis pasaules pīšļus;
medtem ko še ni naredil zemlje niti polj niti najvišjega dela iz prahu sveta.
27 Kad viņš debesis sataisīja, tad es tur biju; kad viņš izplatīja debess velvi pār dziļumiem,
Ko je pripravljal nebo, sem bila tam, ko je postavil obod na obličju globine,
28 Kad viņš padebešus augšām nostiprināja, kad dziļumu avoti krākdami krāca,
ko je zgoraj osnoval oblake, ko je utrdil studence globin,
29 Kad viņš jūrai lika robežas, ka ūdeņi neplūstu pār viņas malām, kad viņš nostiprināja zemes pamatus:
ko je morju dal svoj odlok, da vode ne bodo prekoračile njegove zapovedi, ko je določil temelje zemlje,
30 Tad es biju pie viņa tā izdarītāja un biju viņa prieks dienu dienas un līksmojos viņa priekšā vienmēr:
tedaj sem bila poleg njega, kakor nekdo vzgojen z njim in dnevno sem bila njegovo veselje, vedno radostna pred njim,
31 Es līksmojos viņa pasaules virsū un mans prieks ir pie cilvēku bērniem.
radostna na naseljivem delu njegovega zemeljskega [kroga] in moja veselja so bila s človeškimi sinovi.
32 Tad klausiet nu mani, mani bērni; jo svētīgs, kas manus ceļus sargā.
Zdaj mi torej prisluhnite, oh vi otroci, kajti blagoslovljeni so tisti, ki se drže mojih poti.
33 Klausiet pamācīšanai un topiet gudri, un neatmetat viņu.
Poslušajte poučevanje, bodite modri in tega ne zavrnite.
34 Svētīgs tas cilvēks, kas mani klausa, kas kavējās pie manām durvīm dienu no dienas, sargāt manu durvju stenderus;
Blagoslovljen je človek, ki me posluša, ki dnevno bedi pri mojih velikih vratih, ki čaka pri podbojih mojih vrat.
35 Jo kas mani atrod, tas atrod dzīvību un dabūs žēlastību no Tā Kunga.
Kajti kdor me najde, najde življenje in dosegel bo naklonjenost od Gospoda.
36 Bet kas pret mani grēko, tas dara varu savai dvēselei; kas mani ienīst, tie visi līdz mīļo nāvi.“
Toda kdor zoper mene greši, škodi svoji lastni duši. Vsi tisti, ki me sovražijo, ljubijo smrt.
