Salamana Pamācības 8
1 Vai gudrība nesauc, un atzīšana nepaceļ savu balsi?
Ko, uchenjeri hahudanidziri here? Kunzwisisa hakusimudziri inzwi rako here?
2 Kalnu virsgalā tā stāv, ceļmalā uz ceļu jūtīm;
Panzvimbo dzakakwirira panzira, pamharadzano dzenzira, ndipo pahumire;
3 Pie vārtiem pilsētas priekšā, kur pa vārtiem ieiet, viņa skaņi sauc:
parutivi rwamasuo okupinda muguta, pamikova, hunodanidzirisa huchiti,
4 „Uz jums, vīri, es saucu, un mana balss iet pie cilvēku bērniem.
“Kwamuri, imi varume, ndinodanidzira; ndinosimudzira inzwi rangu kuvanhu vose.
5 Ņemiet vērā, nejēgas, gudrību, un, ģeķi, paliekat prātīgi!
Imi vasina mano, wanai uchenjeri; imi mapenzi, wanai kunzwisisa.
6 Klausāties, jo es runāšu augstas lietas un atdarīšu savu muti ar skaidriem vārdiem.
Teererai, nokuti ndine zvinhu zvinokosha zvokutaura; ndinozarura muromo wangu kuti nditaure zvakarurama.
7 Jo mana mute runās patiesību, un bezdievība manām lūpām ir negantība.
Muromo wangu unotaura zvokwadi, nokuti miromo yangu inovenga zvakaipa.
8 Visi manas mutes vārdi stāv taisnībā, iekš tiem nav netiklības, nedz viltības.
Mashoko ose omuromo wangu akarurama; hapana kana rimwe rakakombama kana rakaipa.
9 Tie ir visnotaļ taisni tam, kas tos saprot un skaidri tiem, kas atzīšanu atraduši.
Kune ane njere ose zvawo akarurama, akarurama kuna avo vane zivo.
10 Pieņemiet manu mācību labāki nekā sudrabu, un atzīšanu vairāk nekā tīru zeltu;
Sarudza kurayira kwangu panzvimbo yesirivha, ruzivo panzvimbo yegoridhe rakaisvonaka,
11 Jo gudrība ir labāka pār pērlēm, un viss, ko tu kārotu, tai netiek līdz.
nokuti uchenjeri hunokosha kupfuura marubhi, uye hapana chaungada chingaenzaniswa nahwo.
12 Es, tā gudrība, mītu pie samaņas un atrodu vērtīgu padomu.
“Ini, uchenjeri ndinogara pamwe chete navakachenjera; ndine ruzivo nenjere.
13 Tā Kunga bijāšana ir: ienīdēt ļaunu, lepnību, augstprātību un ļaunu ceļu, un es ienīstu netiklu muti.
Kutya Jehovha ndiko kuvenga zvakaipa; ndinovenga kuzvikudza namanyawi, maitiro akaipa nokutaura kunonyangadza.
14 Pie manis ir padoms un palīgs; es esmu atzīšana, man ir spēks.
Zano nokutonga kwakanaka ndezvangu; ndine kunzwisisa nesimba.
15 Caur mani valda ķēniņi, un dod taisnus likumus valdītāji;
Madzimambo anobata ushe neni uye vatongi vanodzika mirayiro yakarurama;
16 Caur mani valda varenie un lielkungi, visi zemes soģi.
machinda anofambisa ushe neni, navakuru vose vanotonga panyika.
17 Es mīlēju tos, kas mani mīl, un kas mani tikuši(centīgi) meklē, tie mani atrod.
Ndinoda avo vanondida, uye vaya vanonditsvaka vanondiwana.
18 Bagātība un gods ir pie manis, paliekama manta un taisnība.
Pfuma nokukudzwa zvineni, upfumi hunogara nokururama.
19 Mani augļi ir labāki nekā zelts un tīrs zelts, un mans ienākums nekā šķīsts sudrabs.
Chibereko changu chakanaka kupfuura goridhe rakaisvonaka; zvandinobereka zvinopfuura sirivha yakaisvonaka.
20 Es vadu uz taisnības ceļa, taisnas tiesas pēdās,
Ndinofamba munzira dzokururama, pamakwara okururamisira,
21 Ka tiem, kas mani mīl, dodu iemantot pilnību un pildu viņu mantu.
ndichipa upfumi kuna avo vanondida, uye ndichiita kuti matura avo azare.
22 Tas Kungs mani nolika par sava ceļa iesākumu, par savu radījumu pirmaju no mūžības.
“Jehovha akandibudisa sebasa rake rokutanga pamabasa ake, kutangira mabasa ake akare;
23 No mūžības es esmu iecelta, no iesākuma, no pasaules gala.
ndakagadzwa kubva pakusingaperi, kubva pakutanga, nyika isati yavapo.
24 Kad dziļumi vēl nebija, tad es piedzimu, kad avoti vēl nebija, no ūdeņiem grūti.
Makungwa asati avapo, ndakaberekwa, pasati pava nezvitubu zvine mvura zhinji;
25 Pirms kalnu pamati tapa nolikti, priekš pakalniem, tad es piedzimu.
makomo asati aiswa munzvimbo dzawo, zvikomo zvisati zvavapo, ndakaberekwa,
26 Viņš vēl nebija radījis zemi nedz klajumus, nedz sācis pasaules pīšļus;
asati aita nyika neminda kana guruva ripi zvaro renyika.
27 Kad viņš debesis sataisīja, tad es tur biju; kad viņš izplatīja debess velvi pār dziļumiem,
Ndakanga ndiripo paakaisa matenga munzvimbo dzawo, paakaita denderedzwa pamusoro pamakungwa,
28 Kad viņš padebešus augšām nostiprināja, kad dziļumu avoti krākdami krāca,
paakaita makore kudenga uye paakasimbisa zvitubu zvamakungwa,
29 Kad viņš jūrai lika robežas, ka ūdeņi neplūstu pār viņas malām, kad viņš nostiprināja zemes pamatus:
paakapa gungwa miganhu yaro kuti mvura dzirege kudarika zvaakarayira, uye paakateya nheyo dzenyika.
30 Tad es biju pie viņa tā izdarītāja un biju viņa prieks dienu dienas un līksmojos viņa priekšā vienmēr:
Ipapo ndini ndaiva mhizha parutivi rwake. Ndaigara ndichifara zuva nezuva, ndichifara nguva dzose pamberi pake,
31 Es līksmojos viņa pasaules virsū un mans prieks ir pie cilvēku bērniem.
ndichifadzwa nenyika yake yose uye ndichifadzwa navanhu vose.
32 Tad klausiet nu mani, mani bērni; jo svētīgs, kas manus ceļus sargā.
“Saka zvino, vanakomana vangu, teererai kwandiri; vakaropafadzwa avo vanochengeta nzira dzangu.
33 Klausiet pamācīšanai un topiet gudri, un neatmetat viņu.
Teererai kurayira kwangu mugova vakachenjera; musakushayira hanya.
34 Svētīgs tas cilvēks, kas mani klausa, kas kavējās pie manām durvīm dienu no dienas, sargāt manu durvju stenderus;
Akaropafadzwa munhu anoteerera kwandiri, anorinda mazuva ose pamasuo angu. Anomira pamukova womusuo wangu.
35 Jo kas mani atrod, tas atrod dzīvību un dabūs žēlastību no Tā Kunga.
Nokuti ani naani anondiwana anowana upenyu uye anogamuchira nyasha kubva kuna Jehovha.
36 Bet kas pret mani grēko, tas dara varu savai dvēselei; kas mani ienīst, tie visi līdz mīļo nāvi.“
Asi ani naani asingandiwani anozvikuvadza; vose vanondivenga vanoda rufu.”
