Salamana Pamācības 8
1 Vai gudrība nesauc, un atzīšana nepaceļ savu balsi?
numquid non sapientia clamitat et prudentia dat vocem suam
2 Kalnu virsgalā tā stāv, ceļmalā uz ceļu jūtīm;
in summis excelsisque verticibus super viam in mediis semitis stans
3 Pie vārtiem pilsētas priekšā, kur pa vārtiem ieiet, viņa skaņi sauc:
iuxta portas civitatis in ipsis foribus loquitur dicens
4 „Uz jums, vīri, es saucu, un mana balss iet pie cilvēku bērniem.
o viri ad vos clamito et vox mea ad filios hominum
5 Ņemiet vērā, nejēgas, gudrību, un, ģeķi, paliekat prātīgi!
intellegite parvuli astutiam et insipientes animadvertite
6 Klausāties, jo es runāšu augstas lietas un atdarīšu savu muti ar skaidriem vārdiem.
audite quoniam de rebus magnis locutura sum et aperientur labia mea ut recta praedicent
7 Jo mana mute runās patiesību, un bezdievība manām lūpām ir negantība.
veritatem meditabitur guttur meum et labia mea detestabuntur impium
8 Visi manas mutes vārdi stāv taisnībā, iekš tiem nav netiklības, nedz viltības.
iusti sunt omnes sermones mei non est in eis pravum quid neque perversum
9 Tie ir visnotaļ taisni tam, kas tos saprot un skaidri tiem, kas atzīšanu atraduši.
recti sunt intellegentibus et aequi invenientibus scientiam
10 Pieņemiet manu mācību labāki nekā sudrabu, un atzīšanu vairāk nekā tīru zeltu;
accipite disciplinam meam et non pecuniam doctrinam magis quam aurum eligite
11 Jo gudrība ir labāka pār pērlēm, un viss, ko tu kārotu, tai netiek līdz.
melior est enim sapientia cunctis pretiosissimis et omne desiderabile ei non potest conparari
12 Es, tā gudrība, mītu pie samaņas un atrodu vērtīgu padomu.
ego sapientia habito in consilio et eruditis intersum cogitationibus
13 Tā Kunga bijāšana ir: ienīdēt ļaunu, lepnību, augstprātību un ļaunu ceļu, un es ienīstu netiklu muti.
timor Domini odit malum arrogantiam et superbiam et viam pravam et os bilingue detestor
14 Pie manis ir padoms un palīgs; es esmu atzīšana, man ir spēks.
meum est consilium et aequitas mea prudentia mea est fortitudo
15 Caur mani valda ķēniņi, un dod taisnus likumus valdītāji;
per me reges regnant et legum conditores iusta decernunt
16 Caur mani valda varenie un lielkungi, visi zemes soģi.
per me principes imperant et potentes decernunt iustitiam
17 Es mīlēju tos, kas mani mīl, un kas mani tikuši(centīgi) meklē, tie mani atrod.
ego diligentes me diligo et qui mane vigilant ad me invenient me
18 Bagātība un gods ir pie manis, paliekama manta un taisnība.
mecum sunt divitiae et gloria opes superbae et iustitia
19 Mani augļi ir labāki nekā zelts un tīrs zelts, un mans ienākums nekā šķīsts sudrabs.
melior est fructus meus auro et pretioso lapide et genimina mea argento electo
20 Es vadu uz taisnības ceļa, taisnas tiesas pēdās,
in viis iustitiae ambulo in medio semitarum iudicii
21 Ka tiem, kas mani mīl, dodu iemantot pilnību un pildu viņu mantu.
ut ditem diligentes me et thesauros eorum repleam
22 Tas Kungs mani nolika par sava ceļa iesākumu, par savu radījumu pirmaju no mūžības.
Dominus possedit me initium viarum suarum antequam quicquam faceret a principio
23 No mūžības es esmu iecelta, no iesākuma, no pasaules gala.
ab aeterno ordita sum et ex antiquis antequam terra fieret
24 Kad dziļumi vēl nebija, tad es piedzimu, kad avoti vēl nebija, no ūdeņiem grūti.
necdum erant abyssi et ego iam concepta eram necdum fontes aquarum eruperant
25 Pirms kalnu pamati tapa nolikti, priekš pakalniem, tad es piedzimu.
necdum montes gravi mole constiterant ante colles ego parturiebar
26 Viņš vēl nebija radījis zemi nedz klajumus, nedz sācis pasaules pīšļus;
adhuc terram non fecerat et flumina et cardines orbis terrae
27 Kad viņš debesis sataisīja, tad es tur biju; kad viņš izplatīja debess velvi pār dziļumiem,
quando praeparabat caelos aderam quando certa lege et gyro vallabat abyssos
28 Kad viņš padebešus augšām nostiprināja, kad dziļumu avoti krākdami krāca,
quando aethera firmabat sursum et librabat fontes aquarum
29 Kad viņš jūrai lika robežas, ka ūdeņi neplūstu pār viņas malām, kad viņš nostiprināja zemes pamatus:
quando circumdabat mari terminum suum et legem ponebat aquis ne transirent fines suos quando adpendebat fundamenta terrae
30 Tad es biju pie viņa tā izdarītāja un biju viņa prieks dienu dienas un līksmojos viņa priekšā vienmēr:
cum eo eram cuncta conponens et delectabar per singulos dies ludens coram eo omni tempore
31 Es līksmojos viņa pasaules virsū un mans prieks ir pie cilvēku bērniem.
ludens in orbe terrarum et deliciae meae esse cum filiis hominum
32 Tad klausiet nu mani, mani bērni; jo svētīgs, kas manus ceļus sargā.
nunc ergo filii audite me beati qui custodiunt vias meas
33 Klausiet pamācīšanai un topiet gudri, un neatmetat viņu.
audite disciplinam et estote sapientes et nolite abicere eam
34 Svētīgs tas cilvēks, kas mani klausa, kas kavējās pie manām durvīm dienu no dienas, sargāt manu durvju stenderus;
beatus homo qui audit me qui vigilat ad fores meas cotidie et observat ad postes ostii mei
35 Jo kas mani atrod, tas atrod dzīvību un dabūs žēlastību no Tā Kunga.
qui me invenerit inveniet vitam et hauriet salutem a Domino
36 Bet kas pret mani grēko, tas dara varu savai dvēselei; kas mani ienīst, tie visi līdz mīļo nāvi.“
qui autem in me peccaverit laedet animam suam omnes qui me oderunt diligunt mortem
