Salamana Pamācības 8
1 Vai gudrība nesauc, un atzīšana nepaceļ savu balsi?
Numquid non sapientia clamitat, et prudentia dat vocem suam?
2 Kalnu virsgalā tā stāv, ceļmalā uz ceļu jūtīm;
In summis, excelsisque verticibus supra viam, in mediis semitis stans,
3 Pie vārtiem pilsētas priekšā, kur pa vārtiem ieiet, viņa skaņi sauc:
iuxta portas civitatis in ipsis foribus loquitur, dicens:
4 „Uz jums, vīri, es saucu, un mana balss iet pie cilvēku bērniem.
O viri, ad vos clamito, et vox mea ad filios hominum.
5 Ņemiet vērā, nejēgas, gudrību, un, ģeķi, paliekat prātīgi!
Intelligite parvuli astutiam, et insipientes animadvertite.
6 Klausāties, jo es runāšu augstas lietas un atdarīšu savu muti ar skaidriem vārdiem.
Audite, quoniam de rebus magnis locutura sum: et aperientur labia mea, ut recta prædicent.
7 Jo mana mute runās patiesību, un bezdievība manām lūpām ir negantība.
Veritatem meditabitur guttur meum, et labia mea detestabuntur impium.
8 Visi manas mutes vārdi stāv taisnībā, iekš tiem nav netiklības, nedz viltības.
Iusti sunt omnes sermones mei, non est in eis pravum quid, neque perversum.
9 Tie ir visnotaļ taisni tam, kas tos saprot un skaidri tiem, kas atzīšanu atraduši.
Recti sunt intelligentibus, et æqui invenientibus scientiam.
10 Pieņemiet manu mācību labāki nekā sudrabu, un atzīšanu vairāk nekā tīru zeltu;
Accipite disciplinam meam, et non pecuniam: doctrinam magis, quam aurum eligite.
11 Jo gudrība ir labāka pār pērlēm, un viss, ko tu kārotu, tai netiek līdz.
Melior est enim sapientia cunctis pretiosissimis: et omne desiderabile ei non potest comparari.
12 Es, tā gudrība, mītu pie samaņas un atrodu vērtīgu padomu.
Ego sapientia habito in consilio, et eruditis intersum cogitationibus.
13 Tā Kunga bijāšana ir: ienīdēt ļaunu, lepnību, augstprātību un ļaunu ceļu, un es ienīstu netiklu muti.
Timor Domini odit malum: arrogantiam, et superbiam, et viam pravam, et os bilingue detestor.
14 Pie manis ir padoms un palīgs; es esmu atzīšana, man ir spēks.
Meum est consilium, et æquitas, mea est prudentia, mea est fortitudo.
15 Caur mani valda ķēniņi, un dod taisnus likumus valdītāji;
Per me reges regnant, et legum conditores iusta decernunt:
16 Caur mani valda varenie un lielkungi, visi zemes soģi.
Per me principes imperant, et potentes decernunt iustitiam.
17 Es mīlēju tos, kas mani mīl, un kas mani tikuši(centīgi) meklē, tie mani atrod.
Ego diligentes me diligo: et qui mane vigilant ad me, invenient me.
18 Bagātība un gods ir pie manis, paliekama manta un taisnība.
Mecum sunt divitiæ, et gloria, opes superbæ, et iustitia.
19 Mani augļi ir labāki nekā zelts un tīrs zelts, un mans ienākums nekā šķīsts sudrabs.
Melior est enim fructus meus auro, et lapide pretioso, et genimina me argento electo.
20 Es vadu uz taisnības ceļa, taisnas tiesas pēdās,
In viis iustitiæ ambulo, in medio semitarum iudicii,
21 Ka tiem, kas mani mīl, dodu iemantot pilnību un pildu viņu mantu.
ut ditem diligentes me, et thesauros eorum repleam.
22 Tas Kungs mani nolika par sava ceļa iesākumu, par savu radījumu pirmaju no mūžības.
Dominus possedit me in initio viarum suarum, antequam quidquam faceret a principio.
23 No mūžības es esmu iecelta, no iesākuma, no pasaules gala.
Ab æterno ordinata sum, et ex antiquis antequam terra fieret.
24 Kad dziļumi vēl nebija, tad es piedzimu, kad avoti vēl nebija, no ūdeņiem grūti.
Nondum erant abyssi, et ego iam concepta eram: necdum fontes aquarum eruperant:
25 Pirms kalnu pamati tapa nolikti, priekš pakalniem, tad es piedzimu.
necdum montes gravi mole constiterant: ante colles ego parturiebar:
26 Viņš vēl nebija radījis zemi nedz klajumus, nedz sācis pasaules pīšļus;
adhuc terram non fecerat, et flumina, et cardines orbis terræ.
27 Kad viņš debesis sataisīja, tad es tur biju; kad viņš izplatīja debess velvi pār dziļumiem,
Quando præparabat cælos, aderam: quando certa lege, et gyro vallabat abyssos:
28 Kad viņš padebešus augšām nostiprināja, kad dziļumu avoti krākdami krāca,
quando æthera firmabat sursum, et librabat fontes aquarum:
29 Kad viņš jūrai lika robežas, ka ūdeņi neplūstu pār viņas malām, kad viņš nostiprināja zemes pamatus:
quando circumdabat mari terminum suum, et legem ponebat aquis, ne transirent fines suos: quando appendebat fundamenta terræ:
30 Tad es biju pie viņa tā izdarītāja un biju viņa prieks dienu dienas un līksmojos viņa priekšā vienmēr:
Cum eo eram cuncta componens: et delectabar per singulos dies, ludens coram eo omni tempore;
31 Es līksmojos viņa pasaules virsū un mans prieks ir pie cilvēku bērniem.
ludens in orbe terrarum: et deliciæ meæ esse, cum filiis hominum.
32 Tad klausiet nu mani, mani bērni; jo svētīgs, kas manus ceļus sargā.
Nunc ergo filii audite me: Beati, qui custodiunt vias meas.
33 Klausiet pamācīšanai un topiet gudri, un neatmetat viņu.
Audite disciplinam, et estote sapientes, et nolite abiicere eam.
34 Svētīgs tas cilvēks, kas mani klausa, kas kavējās pie manām durvīm dienu no dienas, sargāt manu durvju stenderus;
Beatus homo qui audit me, et qui vigilat ad fores meas quotidie, et observat ad postes ostii mei.
35 Jo kas mani atrod, tas atrod dzīvību un dabūs žēlastību no Tā Kunga.
Qui me invenerit, inveniet vitam, et hauriet salutem a Domino:
36 Bet kas pret mani grēko, tas dara varu savai dvēselei; kas mani ienīst, tie visi līdz mīļo nāvi.“
qui autem in me peccaverit, lædet animam suam. Omnes, qui me oderunt, diligunt mortem.
