Salamana Pamācības 8
1 Vai gudrība nesauc, un atzīšana nepaceļ savu balsi?
La sapienza non grida ella? e l’intelligenza non fa ella udire la sua voce?
2 Kalnu virsgalā tā stāv, ceļmalā uz ceļu jūtīm;
Ella sta in piè al sommo dei luoghi elevati, sulla strada, ai crocicchi;
3 Pie vārtiem pilsētas priekšā, kur pa vārtiem ieiet, viņa skaņi sauc:
grida presso le porte, all’ingresso della città, nei viali che menano alle porte:
4 „Uz jums, vīri, es saucu, un mana balss iet pie cilvēku bērniem.
“Chiamo voi, o uomini principali, e la mia voce si rivolge ai figli del popolo.
5 Ņemiet vērā, nejēgas, gudrību, un, ģeķi, paliekat prātīgi!
Imparate, o semplici, l’accorgimento, e voi, stolti, diventate intelligenti di cuore!
6 Klausāties, jo es runāšu augstas lietas un atdarīšu savu muti ar skaidriem vārdiem.
Ascoltate, perché dirò cose eccellenti, e le mie labbra s’apriranno a insegnar cose rette.
7 Jo mana mute runās patiesību, un bezdievība manām lūpām ir negantība.
Poiché la mia bocca esprime il vero, e le mie labbra abominano l’empietà.
8 Visi manas mutes vārdi stāv taisnībā, iekš tiem nav netiklības, nedz viltības.
Tutte le parole della mia bocca son conformi a giustizia, non v’è nulla di torto o di perverso in esse.
9 Tie ir visnotaļ taisni tam, kas tos saprot un skaidri tiem, kas atzīšanu atraduši.
Son tutte piane per l’uomo intelligente, e rette per quelli che han trovato la scienza.
10 Pieņemiet manu mācību labāki nekā sudrabu, un atzīšanu vairāk nekā tīru zeltu;
Ricevete la mia istruzione anziché l’argento, e la scienza anziché l’oro scelto;
11 Jo gudrība ir labāka pār pērlēm, un viss, ko tu kārotu, tai netiek līdz.
poiché la sapienza val più delle perle, e tutti gli oggetti preziosi non la equivalgono.
12 Es, tā gudrība, mītu pie samaņas un atrodu vērtīgu padomu.
Io, la sapienza, sto con l’accorgimento, e trovo la scienza della riflessione.
13 Tā Kunga bijāšana ir: ienīdēt ļaunu, lepnību, augstprātību un ļaunu ceļu, un es ienīstu netiklu muti.
Il timore dell’Eterno è odiare il male; io odio la superbia, l’arroganza, la via del male e la bocca perversa.
14 Pie manis ir padoms un palīgs; es esmu atzīšana, man ir spēks.
A me appartiene il consiglio e il buon successo; io sono l’intelligenza, a me appartiene la forza.
15 Caur mani valda ķēniņi, un dod taisnus likumus valdītāji;
Per mio mezzo regnano i re, e i principi decretano ciò ch’è giusto.
16 Caur mani valda varenie un lielkungi, visi zemes soģi.
Per mio mezzo governano i capi, i nobili, tutti i giudici della terra.
17 Es mīlēju tos, kas mani mīl, un kas mani tikuši(centīgi) meklē, tie mani atrod.
Io amo quelli che m’amano, e quelli che mi cercano mi trovano.
18 Bagātība un gods ir pie manis, paliekama manta un taisnība.
Con me sono ricchezze e gloria, i beni permanenti e la giustizia.
19 Mani augļi ir labāki nekā zelts un tīrs zelts, un mans ienākums nekā šķīsts sudrabs.
Il mio frutto e migliore dell’oro fino, e il mio prodotto val più che argento eletto.
20 Es vadu uz taisnības ceļa, taisnas tiesas pēdās,
Io cammino per la via della giustizia, per i sentieri dell’equità,
21 Ka tiem, kas mani mīl, dodu iemantot pilnību un pildu viņu mantu.
per far eredi di beni reali quelli che m’amano, e per riempire i loro tesori.
22 Tas Kungs mani nolika par sava ceļa iesākumu, par savu radījumu pirmaju no mūžības.
L’Eterno mi formò al principio de’ suoi atti, prima di fare alcuna delle opere sue, ab antico.
23 No mūžības es esmu iecelta, no iesākuma, no pasaules gala.
Fui stabilita ab eterno, dal principio, prima che la terra fosse.
24 Kad dziļumi vēl nebija, tad es piedzimu, kad avoti vēl nebija, no ūdeņiem grūti.
Fui generata quando non c’erano ancora abissi, quando ancora non c’erano sorgenti rigurgitanti d’acqua.
25 Pirms kalnu pamati tapa nolikti, priekš pakalniem, tad es piedzimu.
Fui generata prima che i monti fossero fondati, prima ch’esistessero le colline,
26 Viņš vēl nebija radījis zemi nedz klajumus, nedz sācis pasaules pīšļus;
quand’egli ancora non avea fatto né la terra né i campi né le prime zolle della terra coltivabile.
27 Kad viņš debesis sataisīja, tad es tur biju; kad viņš izplatīja debess velvi pār dziļumiem,
Quand’egli disponeva i cieli io ero là; quando tracciava un circolo sulla superficie dell’abisso,
28 Kad viņš padebešus augšām nostiprināja, kad dziļumu avoti krākdami krāca,
quando condensava le nuvole in alto, quando rafforzava le fonti dell’abisso,
29 Kad viņš jūrai lika robežas, ka ūdeņi neplūstu pār viņas malām, kad viņš nostiprināja zemes pamatus:
quando assegnava al mare il suo limite perché le acque non oltrepassassero il suo cenno, quando poneva i fondamenti della terra,
30 Tad es biju pie viņa tā izdarītāja un biju viņa prieks dienu dienas un līksmojos viņa priekšā vienmēr:
io ero presso di lui come un artefice, ero del continuo esuberante di gioia, mi rallegravo in ogni tempo nel suo cospetto;
31 Es līksmojos viņa pasaules virsū un mans prieks ir pie cilvēku bērniem.
mi rallegravo nella parte abitabile della sua terra, e trovavo la mia gioia tra i figliuoli degli uomini.
32 Tad klausiet nu mani, mani bērni; jo svētīgs, kas manus ceļus sargā.
Ed ora, figliuoli, ascoltatemi; beati quelli che osservano le mie vie!
33 Klausiet pamācīšanai un topiet gudri, un neatmetat viņu.
Ascoltate l’istruzione, siate savi, e non la rigettate!
34 Svētīgs tas cilvēks, kas mani klausa, kas kavējās pie manām durvīm dienu no dienas, sargāt manu durvju stenderus;
Beato l’uomo che m’ascolta, che veglia ogni giorno alle mie porte, che vigila alla soglia della mia casa!
35 Jo kas mani atrod, tas atrod dzīvību un dabūs žēlastību no Tā Kunga.
Poiché chi mi trova trova la vita, e ottiene favore dall’Eterno.
36 Bet kas pret mani grēko, tas dara varu savai dvēselei; kas mani ienīst, tie visi līdz mīļo nāvi.“
Ma chi pecca contro di me, fa torto all’anima sua; tutti quelli che m’odiano, amano la morte”.
