Salamana Pamācības 8
1 Vai gudrība nesauc, un atzīšana nepaceļ savu balsi?
Donge rieko luongo? Donge ngʼeyo tiend wach tingʼo dwonde ka goyo koko?
2 Kalnu virsgalā tā stāv, ceļmalā uz ceļu jūtīm;
Ochungʼ e kuonde motingʼore e bath yo, e akerkeke mag yore.
3 Pie vārtiem pilsētas priekšā, kur pa vārtiem ieiet, viņa skaņi sauc:
Oywak matek e bath dhorangeye midonjogo e dala maduongʼ,
4 „Uz jums, vīri, es saucu, un mana balss iet pie cilvēku bērniem.
kowacho niya, “Aluongou, yaye un ji, aluongou un ji duto manie piny.
5 Ņemiet vērā, nejēgas, gudrību, un, ģeķi, paliekat prātīgi!
Un joma ngʼeyogi tin, nwangʼuru rieko; to un joma ofuwo, nwangʼuru ngʼeyo.
6 Klausāties, jo es runāšu augstas lietas un atdarīšu savu muti ar skaidriem vārdiem.
Winjuru, nikech an gi gik mabeyo mangʼeny madwaro nyisou; ayawo dhoga mondo awach gima kare.
7 Jo mana mute runās patiesību, un bezdievība manām lūpām ir negantība.
Dhoga wacho gima adiera nikech dhoga kwedo gik maricho.
8 Visi manas mutes vārdi stāv taisnībā, iekš tiem nav netiklības, nedz viltības.
Weche duto mawuok e dhoga gin kare, onge moro kuomgi mobam kata modwanyore.
9 Tie ir visnotaļ taisni tam, kas tos saprot un skaidri tiem, kas atzīšanu atraduši.
Ne jogo mongʼeyo pogo tiend wach, gigi duto nikare, giber ni jogo man-gi ngʼeyo.
10 Pieņemiet manu mācību labāki nekā sudrabu, un atzīšanu vairāk nekā tīru zeltu;
Yier puonjna kar fedha kendo ngʼeyo kar dhahabu mowal,
11 Jo gudrība ir labāka pār pērlēm, un viss, ko tu kārotu, tai netiek līdz.
nikech rieko ber moloyo kite ma nengogi tek, kendo gimoro amora madiher ok nyal romo kode.
12 Es, tā gudrība, mītu pie samaņas un atrodu vērtīgu padomu.
“An, rieko, wadak kaachiel gi ngʼado bura makare; an-gi ngʼeyo kod pogo tiend wach.
13 Tā Kunga bijāšana ir: ienīdēt ļaunu, lepnību, augstprātību un ļaunu ceļu, un es ienīstu netiklu muti.
Luoro Jehova Nyasaye en sin gi richo; amon gi sunga kod ngʼayi, timbe maricho kod wuoyo mochido.
14 Pie manis ir padoms un palīgs; es esmu atzīšana, man ir spēks.
Ngʼado rieko kod ngʼado bura malongʼo gin maga; an-gi winjo tiend wach kod nyalo.
15 Caur mani valda ķēniņi, un dod taisnus likumus valdītāji;
An ema amiyo ruodhi locho kendo joloch loso chike makare.
16 Caur mani valda varenie un lielkungi, visi zemes soģi.
Nikech an, amiyo yawuot ruodhi loch kod joka ruodhi duto marito pinje.
17 Es mīlēju tos, kas mani mīl, un kas mani tikuši(centīgi) meklē, tie mani atrod.
Ahero jogo mohera, to jogo ma manya yuda.
18 Bagātība un gods ir pie manis, paliekama manta un taisnība.
Mwandu gi luor ni kuoma, mwandu mochwere kod mewo.
19 Mani augļi ir labāki nekā zelts un tīrs zelts, un mans ienākums nekā šķīsts sudrabs.
Olemba ber moloyo dhahabu maber, gino machiwo oloyo fedha moyier.
20 Es vadu uz taisnības ceļa, taisnas tiesas pēdās,
Awuotho e yo mobidhore makare, e yore mag bura makare,
21 Ka tiem, kas mani mīl, dodu iemantot pilnību un pildu viņu mantu.
kachiwo mwandu ni jogo mohera kendo amiyo kuondegi mag keno bedo mopongʼ chutho.
22 Tas Kungs mani nolika par sava ceļa iesākumu, par savu radījumu pirmaju no mūžības.
“Jehova Nyasaye nokwongo chweya kaka tichne mokwongo motelo ni tijene machon.
23 No mūžības es esmu iecelta, no iesākuma, no pasaules gala.
Noyiera aa chakruok manyaka chiengʼ, kapok piny kobetie.
24 Kad dziļumi vēl nebija, tad es piedzimu, kad avoti vēl nebija, no ūdeņiem grūti.
Kapok nembe kobetie, nonywola kata ka sokni mopongʼ gi pi ne onge.
25 Pirms kalnu pamati tapa nolikti, priekš pakalniem, tad es piedzimu.
Nonywola ka gode madongo ne pok obedo kuonde ma gintie, bende ka gode matindo ne pod onge,
26 Viņš vēl nebija radījis zemi nedz klajumus, nedz sācis pasaules pīšļus;
kapok ne ochweyo piny kaachiel gi pewene kata mana lowo mar piny.
27 Kad viņš debesis sataisīja, tad es tur biju; kad viņš izplatīja debess velvi pār dziļumiem,
Ne antie kane oketo polo kama entie, kata kane oketo giko mar nembe,
28 Kad viņš padebešus augšām nostiprināja, kad dziļumu avoti krākdami krāca,
kane oketo boche polo malo, kendo kane oketo sokni mag nembe mogurore motegno,
29 Kad viņš jūrai lika robežas, ka ūdeņi neplūstu pār viņas malām, kad viņš nostiprināja zemes pamatus:
kane ochiwo kuonde giko mag nam matin mondo pi kik okadh kama oketee, kendo kane oloso mise mar piny.
30 Tad es biju pie viņa tā izdarītāja un biju viņa prieks dienu dienas un līksmojos viņa priekšā vienmēr:
Ne an jatich molony mobedo bute. Napongʼ gi mor mogundho odiechiengʼ ka odiechiengʼ kamor e nyime kinde duto,
31 Es līksmojos viņa pasaules virsū un mans prieks ir pie cilvēku bērniem.
ka amor e pinye mangima kendo ail gi ji duto.
32 Tad klausiet nu mani, mani bērni; jo svētīgs, kas manus ceļus sargā.
“Omiyo koro yawuota, winjauru; gin johawi jogo morito yorena.
33 Klausiet pamācīšanai un topiet gudri, un neatmetat viņu.
Winjuru puonjna mondo ubed mariek, kik uchagi.
34 Svētīgs tas cilvēks, kas mani klausa, kas kavējās pie manām durvīm dienu no dienas, sargāt manu durvju stenderus;
En jahawi ngʼat mawinja, marito pile e dhoutena korito e dhorangaya.
35 Jo kas mani atrod, tas atrod dzīvību un dabūs žēlastību no Tā Kunga.
Nimar ngʼat monwangʼa oyudo ngima kendo oyudo ngʼwono kuom Jehova Nyasaye.
36 Bet kas pret mani grēko, tas dara varu savai dvēselei; kas mani ienīst, tie visi līdz mīļo nāvi.“
To ngʼatno ma odaga hinyore kende owuon; jogo duto mamon koda ohero tho.”
