Salamana Pamācības 8
1 Vai gudrība nesauc, un atzīšana nepaceļ savu balsi?
Mon ikke Visdommen kalder, løfter Indsigten ikke sin røst?
2 Kalnu virsgalā tā stāv, ceļmalā uz ceļu jūtīm;
Oppe på Høje ved Vejen, ved Korsveje træder den frem;
3 Pie vārtiem pilsētas priekšā, kur pa vārtiem ieiet, viņa skaņi sauc:
ved Porte, ved Byens Udgang, ved Dørenes Indgang råber den:
4 „Uz jums, vīri, es saucu, un mana balss iet pie cilvēku bērniem.
Jeg kalder på eder, I Mænd, løfter min Røst til Menneskens Børn.
5 Ņemiet vērā, nejēgas, gudrību, un, ģeķi, paliekat prātīgi!
I tankeløse, vind jer dog Klogskab, I Tåber, så få dog Forstand!
6 Klausāties, jo es runāšu augstas lietas un atdarīšu savu muti ar skaidriem vārdiem.
Hør, thi jeg fører ædel Tale, åbner mine Læber med retvise Ord;
7 Jo mana mute runās patiesību, un bezdievība manām lūpām ir negantība.
ja, Sandhed taler min Gane, gudløse Læber er mig en Gru.
8 Visi manas mutes vārdi stāv taisnībā, iekš tiem nav netiklības, nedz viltības.
Rette er alle Ord af min Mund, intet er falskt eller vrangt;
9 Tie ir visnotaļ taisni tam, kas tos saprot un skaidri tiem, kas atzīšanu atraduši.
de er alle ligetil for den kloge, retvise for dem der vandt Indsigt
10 Pieņemiet manu mācību labāki nekā sudrabu, un atzīšanu vairāk nekā tīru zeltu;
Tag ved Lære, tag ikke mod Sølv, tag mod Kundskab fremfor udsøgt Guld;
11 Jo gudrība ir labāka pār pērlēm, un viss, ko tu kārotu, tai netiek līdz.
thi Visdom er bedre end Perler, ingen Skatte opvejer den
12 Es, tā gudrība, mītu pie samaņas un atrodu vērtīgu padomu.
Jeg, Visdom, er Klogskabs Nabo og råder over Kundskab og Kløgt.
13 Tā Kunga bijāšana ir: ienīdēt ļaunu, lepnību, augstprātību un ļaunu ceļu, un es ienīstu netiklu muti.
HERRENs Frygt er Had til det onde. Jeg hader Hovmod og Stolthed, den onde Vej og den falske Mund.
14 Pie manis ir padoms un palīgs; es esmu atzīšana, man ir spēks.
Jeg ejer Råd og Visdom, jeg har Forstand, jeg har Styrke.
15 Caur mani valda ķēniņi, un dod taisnus likumus valdītāji;
Ved mig kan Konger styre og Styresmænd give retfærdige Love;
16 Caur mani valda varenie un lielkungi, visi zemes soģi.
ved mig kan Fyrster råde og Stormænd dømme Jorden.
17 Es mīlēju tos, kas mani mīl, un kas mani tikuši(centīgi) meklē, tie mani atrod.
Jeg elsker dem, der elsker mig, og de, der søger mig, finder mig.
18 Bagātība un gods ir pie manis, paliekama manta un taisnība.
Hos mig er der Rigdom og Ære, ældgammelt Gods og Retfærd.
19 Mani augļi ir labāki nekā zelts un tīrs zelts, un mans ienākums nekā šķīsts sudrabs.
Min Frugt er bedre end Guld og Malme, min Afgrøde bedre end kosteligt Sølv.
20 Es vadu uz taisnības ceļa, taisnas tiesas pēdās,
Jeg vandrer på Retfærds Vej. midt hen ad Rettens Stier
21 Ka tiem, kas mani mīl, dodu iemantot pilnību un pildu viņu mantu.
for at tildele dem, der elsker mig, Gods og fylde deres Forrådshuse.
22 Tas Kungs mani nolika par sava ceļa iesākumu, par savu radījumu pirmaju no mūžības.
Mig skabte HERREN først blandt sine Værker, i Urtid, førend han skabte andet;
23 No mūžības es esmu iecelta, no iesākuma, no pasaules gala.
jeg blev frembragt i Evigheden, i Begyndelsen, i Jordens tidligste Tider;
24 Kad dziļumi vēl nebija, tad es piedzimu, kad avoti vēl nebija, no ūdeņiem grūti.
jeg fødtes, før Verdensdybet var til, før Kilderne, Vandenes Væld, var til;
25 Pirms kalnu pamati tapa nolikti, priekš pakalniem, tad es piedzimu.
førend Bjergene sænkedes, før Højene fødtes jeg,
26 Viņš vēl nebija radījis zemi nedz klajumus, nedz sācis pasaules pīšļus;
førend han skabte Jord og Marker, det første af Jordsmonnets Støv.
27 Kad viņš debesis sataisīja, tad es tur biju; kad viņš izplatīja debess velvi pār dziļumiem,
Da han grundfæsted Himlen, var jeg hos ham, da han satte Hvælv over Verdensdybet.
28 Kad viņš padebešus augšām nostiprināja, kad dziļumu avoti krākdami krāca,
Da han fæstede Skyerne oventil og gav Verdensdybets Kilder deres faste Sted,
29 Kad viņš jūrai lika robežas, ka ūdeņi neplūstu pār viņas malām, kad viņš nostiprināja zemes pamatus:
da han satte Havet en Grænse, at Vandene ej skulde bryde hans Lov, da han lagde Jordens Grundvold,
30 Tad es biju pie viņa tā izdarītāja un biju viņa prieks dienu dienas un līksmojos viņa priekšā vienmēr:
da var jeg Fosterbarn hos ham, hans Glæde Dag efter Dag; for hans Åsyn leged jeg altid,
31 Es līksmojos viņa pasaules virsū un mans prieks ir pie cilvēku bērniem.
leged på hans vide Jord og havde min Glæde af Menneskens Børn.
32 Tad klausiet nu mani, mani bērni; jo svētīgs, kas manus ceļus sargā.
Og nu, I Sønner, hør mig! Vel den, der vogter på mine Veje!
33 Klausiet pamācīšanai un topiet gudri, un neatmetat viņu.
Hør på Tugt og bliv vise, lad ikke hånt derom!
34 Svētīgs tas cilvēks, kas mani klausa, kas kavējās pie manām durvīm dienu no dienas, sargāt manu durvju stenderus;
Lykkelig den, der hører på mig, så han daglig våger ved mine Døre og vogter på mine Dørstolper.
35 Jo kas mani atrod, tas atrod dzīvību un dabūs žēlastību no Tā Kunga.
Thi den, der ftnder mig; finder Liv og opnår Yndest hos HERREN;
36 Bet kas pret mani grēko, tas dara varu savai dvēselei; kas mani ienīst, tie visi līdz mīļo nāvi.“
men den, som mister mig, skader sig selv; enhver, som hader mig, elsker Døden.
