Salamana Pamācības 8
1 Vai gudrība nesauc, un atzīšana nepaceļ savu balsi?
Ne propovijeda li mudrost i ne diže li razboritost svoj glas?
2 Kalnu virsgalā tā stāv, ceļmalā uz ceļu jūtīm;
Navrh brda, uza cestu, na raskršćima stoji,
3 Pie vārtiem pilsētas priekšā, kur pa vārtiem ieiet, viņa skaņi sauc:
kod izlaza iz grada, kraj ulaznih vrata, ona glasno viče:
4 „Uz jums, vīri, es saucu, un mana balss iet pie cilvēku bērniem.
“Vama, o ljudi, propovijedam i upravljam svoj glas sinovima ljudskim.
5 Ņemiet vērā, nejēgas, gudrību, un, ģeķi, paliekat prātīgi!
Shvatite mudrost, vi neiskusni, a vi nerazumni, urazumite srce.
6 Klausāties, jo es runāšu augstas lietas un atdarīšu savu muti ar skaidriem vārdiem.
Slušajte, jer ću zboriti o važnim stvarima, i moje će usne otkriti što je pravo.
7 Jo mana mute runās patiesību, un bezdievība manām lūpām ir negantība.
Jer moje nepce zbori istinu i zloća je mojim usnama mrska.
8 Visi manas mutes vārdi stāv taisnībā, iekš tiem nav netiklības, nedz viltības.
Sve su riječi mojih usta pravične, u njima nema ništa ni krivo ni prijetvorno.
9 Tie ir visnotaļ taisni tam, kas tos saprot un skaidri tiem, kas atzīšanu atraduši.
Sve su one jasne razboritomu i pravedne onomu tko je stekao spoznaju.
10 Pieņemiet manu mācību labāki nekā sudrabu, un atzīšanu vairāk nekā tīru zeltu;
Primajte radije moju pouku no srebro i znanje požudnije od zlata.
11 Jo gudrība ir labāka pār pērlēm, un viss, ko tu kārotu, tai netiek līdz.
Jer mudrost je vrednija od biserja i nikakve se dragocjenosti ne mogu porediti s njom.
12 Es, tā gudrība, mītu pie samaņas un atrodu vērtīgu padomu.
Ja, mudrost, boravim s razboritošću i posjedujem znanje umna djelovanja.
13 Tā Kunga bijāšana ir: ienīdēt ļaunu, lepnību, augstprātību un ļaunu ceļu, un es ienīstu netiklu muti.
Strah Gospodnji mržnja je na zlo. Oholost, samodostatnost, put zloće i usta puna laži - to ja mrzim.
14 Pie manis ir padoms un palīgs; es esmu atzīšana, man ir spēks.
Moji su savjet i razboritost, ja sam razbor i moja je jakost.
15 Caur mani valda ķēniņi, un dod taisnus likumus valdītāji;
Po meni kraljevi kraljuju i velikaši dijele pravdu.
16 Caur mani valda varenie un lielkungi, visi zemes soģi.
Po meni knezuju knezovi i odličnici i svi suci zemaljski.
17 Es mīlēju tos, kas mani mīl, un kas mani tikuši(centīgi) meklē, tie mani atrod.
Ja ljubim one koji ljube mene i nalaze me koji me traže.
18 Bagātība un gods ir pie manis, paliekama manta un taisnība.
U mene je bogatstvo i slava, postojano dobro i pravednost.
19 Mani augļi ir labāki nekā zelts un tīrs zelts, un mans ienākums nekā šķīsts sudrabs.
Moj je plod bolji od čista i žežena zlata i moj je prihod bolji od čistoga srebra.
20 Es vadu uz taisnības ceļa, taisnas tiesas pēdās,
Ja kročim putem pravde, sred pravičnih staza,
21 Ka tiem, kas mani mīl, dodu iemantot pilnību un pildu viņu mantu.
da dadem dobra onima koji me ljube i napunim njihove riznice.
22 Tas Kungs mani nolika par sava ceļa iesākumu, par savu radījumu pirmaju no mūžības.
Jahve me stvori kao počelo svoga djela, kao najraniji od svojih čina, u pradoba;
23 No mūžības es esmu iecelta, no iesākuma, no pasaules gala.
oblikovana sam još od vječnosti, odiskona, prije nastanka zemlje.
24 Kad dziļumi vēl nebija, tad es piedzimu, kad avoti vēl nebija, no ūdeņiem grūti.
Rodih se kad još nije bilo pradubina, dok nije bilo izvora obilnih voda.
25 Pirms kalnu pamati tapa nolikti, priekš pakalniem, tad es piedzimu.
Rodih se prije nego su utemeljene gore, prije brežuljaka.
26 Viņš vēl nebija radījis zemi nedz klajumus, nedz sācis pasaules pīšļus;
Kad još ne bijaše načinio zemlje, ni poljana, ni početka zemaljskom prahu;
27 Kad viņš debesis sataisīja, tad es tur biju; kad viņš izplatīja debess velvi pār dziļumiem,
kad je stvarao nebesa, bila sam nazočna, kad je povlačio krug na licu bezdana.
28 Kad viņš padebešus augšām nostiprināja, kad dziļumu avoti krākdami krāca,
Kad je u visini utvrđivao oblake i kad je odredio snagu izvoru pradubina;
29 Kad viņš jūrai lika robežas, ka ūdeņi neplūstu pār viņas malām, kad viņš nostiprināja zemes pamatus:
kad je postavljao moru njegove granice da mu se vode ne preliju preko obala, kad je polagao temelje zemlji,
30 Tad es biju pie viņa tā izdarītāja un biju viņa prieks dienu dienas un līksmojos viņa priekšā vienmēr:
bila sam kraj njega, kao graditeljica, bila u radosti, iz dana u dan, igrajući pred njim sve vrijeme:
31 Es līksmojos viņa pasaules virsū un mans prieks ir pie cilvēku bērniem.
igrala sam po tlu njegove zemlje, i moja su radost djeca čovjekova.
32 Tad klausiet nu mani, mani bērni; jo svētīgs, kas manus ceļus sargā.
Tako, djeco, poslušajte me, blago onima koji čuvaju moje putove.
33 Klausiet pamācīšanai un topiet gudri, un neatmetat viņu.
Poslušajte pouku - da stečete mudrost i nemojte je odbaciti.
34 Svētīgs tas cilvēks, kas mani klausa, kas kavējās pie manām durvīm dienu no dienas, sargāt manu durvju stenderus;
Blago čovjeku koji me sluša i bdi na mojim vratima svaki dan i koji čuva dovratnike moje.
35 Jo kas mani atrod, tas atrod dzīvību un dabūs žēlastību no Tā Kunga.
Jer tko nalazi mene, nalazi život i stječe milost od Jahve.
36 Bet kas pret mani grēko, tas dara varu savai dvēselei; kas mani ienīst, tie visi līdz mīļo nāvi.“
A ako se ogriješi o mene, udi svojoj duši: svi koji mene mrze ljube smrt.”
