Salamana Pamācības 7
1 Mans bērns, sargi manus vārdus un glabā pie sevis manu mācību.
I oghlum, sözlirimge emel qil, Tapshuruqlirimni yürikingde saqla.
2 Sargi manu pamācīšanu, tad tu dzīvosi, un manu mācību kā savu acu raugu.
Tapshuruqlirimgha emel qilsang, yashnaysen; Telimlirimni köz qarichuqungni asrighandek asra.
3 Sien to ap saviem pirkstiem, ieraksti to savas sirds galdiņā.
Ularni barmaqliringgha téngip qoy, Qelb taxtanggha yéziwal.
4 Saki uz gudrību: Tu esi mana māsa! un atzīšanu sauc par savu radinieci,
Danaliqni, sen hede-singlim, dégin, Pem-parasetni «tughqinim» dep chaqir.
5 Ka tu sevi pasargi no svešas sievas, no svešinieces ar mīkstiem vārdiem.
Shundaq qilsang, ular séni yat xotundin yiraqlashturidu, Aghzidin siliq söz chiqidighan yochun ayaldin néri qilidu.
6 Jo es skatījos pa sava nama logu, caur saviem skadriņiem,
[Bir qétim] öyning dérize köznekliridin tashqirigha qarighinimda,
7 Un redzēju nejēgu vidū un ieraudzīju starp zēniem neprātīgu jaunekli.
Birnechche yash, sadda yigitlerni kördüm, Ularning ichidin bir eqilsizni körüp qaldim,
8 Tas gāja pa ielu ap nama stūri, staigāja pa viņas nama ceļu,
U kocha boylap buzuq [xotun turushluq] doqmushtin ötüp, Andin uning öyi terepke qarap mangdi.
9 Pavakarē, krēslā, nakts vidū un tumsā.
Kechqurun qarangghu chüshkende, Zulmet kéche, ay qarangghusida [ishiki aldidin ötti].
10 Un redzi, viņu sastapa sieva, maukas apģērbā un viltu sirdī.
Mana, öydin bir xotun chiqip uni kütüwaldi; Kiyimi pahishe ayallarningkidek bolup, Niyiti hiyle-mikir idi.
11 Šī bija trakule un palaidne, viņas kājas nemetās mājā;
Aghzi bishem-hayasiz, nahayiti jahil bir xotun, U öyide turmaydu,
12 Te viņa ārā, te uz ielām un glūn aiz visiem stūriem.
Birde mehellide, birde meydanlarda, U kochilardiki her doqmushta paylap yüridu.
13 Un tā viņu apkampa un skūpstīja kā bezkauņa un uz to sacīja:
Héliqi yash yigitni tartip, uni söyüp, Nomussizlarche uninggha: —
14 „Pateicības upuri man bija jānes; šodien es savu solījumu esmu pildījusi.
«Öyümde «inaqliq qurbanliqi» göshi bar, Men bügün Xudagha qesem qilghan qurbanliqni qildim,
15 Tādēļ esmu izgājusi tev pretī, tavu vaigu meklēt un tevi esmu atradusi.
Shunga men sizni chaqirghili chiqtim, Didaringizgha telpünüp izdidim. Emdi sizni tépiwaldim!
16 Ar apsegiem esmu klājusi savu gultu, ar strīpainiem Ēģiptes palagiem.
Karwitimgha Misirning keshtilik, yolluq libas yapquchlirini yaptim.
17 Savu gultu esmu izkvēpinājusi ar mirrēm, alvejām un kanēli;
Orun-körpilirimge xush puraq murmekki, muetter we qowzaq darchinlarni chachtim.
18 Nāc, lai izbaudām kārības līdz rītam, lai izpriecājamies mīlestībā;
Kéling, tang atquche muhebbetlisheyli, oynap huzurlinayli, Könglimiz qan’ghuche özara eysh-ishret qilayli,
19 Jo vīrs nav mājās, viņš aizgājis tālā ceļā,
Érim öyde yoq, yiraq seperge chiqip ketti.
20 Viņš naudas maku ņēmis līdz, tik uz svētkiem vēl pārnāks mājās.“
U bir hemyan pul élip ketti, Ay tolghuche u öyge kelmeydu» — dédi.
21 Viņa to pierunāja ar savu vārdu drūzmu, ar savu mīksto mēli tā viņu aizrāva.
Ayal köp shérin sözliri bilen rasa qiziqturdi, Chirayliq gepliri bilen uni esir qiliwaldi.
22 Uz reizi tas viņai gāja pakaļ, kā vērsis iet pie kaušanas un kā nelietis, saistīts uz sodu,
Soyushqa élip mangghan öküzdek, Hamaqet kishi kishen bilen jazagha mangghandek, Qiltaqqa chüshken qushtek, Yigit uning keynidin mangdi. Jigirini oq téship ötmiguche, U bu ishning hayatigha zamin bolidighanliqini héch bilmeydu.
23 Kamēr bulta viņa aknas pāršķeļ; tā putns skrien sprostā un nezin, ka tas pret viņa dzīvību.
24 Nu tad, bērni, klausiet mani, un ņemiet vērā manas mutes vārdus.
I oghullirim, sözlirimni köngül qoyup anglanglar, Dégenlirimge qulaq sélinglar,
25 Lai tava sirds nenomaldās uz viņas ceļiem un nenoklīsti uz viņas gaitām;
Qelbinglarni bundaq xotunning yoligha ketküzmenglar, Uning aldam xaltisigha chüshüp ketmenglar.
26 Jo daudz ir to nokauto, ko tā gāzusi zemē, un liels pulks, ko viņa nogalinājusi.
Bundaq ayal nurghun kishilerni yiqitip yarilandurghan, Uning boghuzlighan ademliri tolimu köptur,
