Salamana Pamācības 7
1 Mans bērns, sargi manus vārdus un glabā pie sevis manu mācību.
Me ba, fa me nsɛm sie na kora mʼahyɛdeɛ wɔ wo mu.
2 Sargi manu pamācīšanu, tad tu dzīvosi, un manu mācību kā savu acu raugu.
Di mʼahyɛdeɛ so na wobɛnya nkwa; bɔ me nkyerɛkyerɛ ho ban sɛ deɛ wodɔ noɔ.
3 Sien to ap saviem pirkstiem, ieraksti to savas sirds galdiņā.
Kyekyere bɔ wo nsateaa ho; twerɛ no yie gu wʼakoma ɛpono so.
4 Saki uz gudrību: Tu esi mana māsa! un atzīšanu sauc par savu radinieci,
Ka kyerɛ nyansa sɛ, “Wo yɛ me nuabaa,” na frɛ nteaseɛ wo busuani;
5 Ka tu sevi pasargi no svešas sievas, no svešinieces ar mīkstiem vārdiem.
Wɔbɛtwe wo afiri ɔbaawaresɛefoɔ ho, afiri ɔbaawarefoɔ sansani nsɛmmɔdɛ ho.
6 Jo es skatījos pa sava nama logu, caur saviem skadriņiem,
Me fie mpomma ano mede mʼani faa ntokua mu.
7 Un redzēju nejēgu vidū un ieraudzīju starp zēniem neprātīgu jaunekli.
Mehunuu wɔ ntetekwaafoɔ mu, mehyɛɛ mmeranteɛ no mu baako nso, ɔbabunu a ɔnni adwene.
8 Tas gāja pa ielu ap nama stūri, staigāja pa viņas nama ceļu,
Na ɔnam borɔno a ɛbɛn ɔbaa no fie so a nʼani kyerɛ ɔbaa no fie
9 Pavakarē, krēslā, nakts vidū un tumsā.
ɛberɛ a ɔnwunu redwoɔ, na animu rebiribiri no.
10 Un redzi, viņu sastapa sieva, maukas apģērbā un viltu sirdī.
Afei ɔbaa bi firi bɛhyiaa no a wasiesie ne ho sɛ odwamanfoɔ a nnaadaa wɔ nʼakomam.
11 Šī bija trakule un palaidne, viņas kājas nemetās mājā;
(Ɔyɛ hyirenn na hwee mfa ne ho, ɔntena efie koraa;
12 Te viņa ārā, te uz ielām un glūn aiz visiem stūriem.
ɛnnɛ wɔhunu no mmɔntene so, ɔkyena na ɔte adwaberem, ɔtetɛ wɔ mmantwea mmantwea.)
13 Un tā viņu apkampa un skūpstīja kā bezkauņa un uz to sacīja:
Ɔsɔɔ ne mu fee nʼano wamfɛre, na ɔkaa sɛ,
14 „Pateicības upuri man bija jānes; šodien es savu solījumu esmu pildījusi.
“Mewɔ ayɔnkofa ayɛyɛdeɛ wɔ efie; ɛnnɛ madi me bɔhyɛ so.
15 Tādēļ esmu izgājusi tev pretī, tavu vaigu meklēt un tevi esmu atradusi.
Enti mebaeɛ sɛ merebɛhyia wo; mehwehwɛɛ wo na mahunu wo!
16 Ar apsegiem esmu klājusi savu gultu, ar strīpainiem Ēģiptes palagiem.
Mato me mpa mede nwera a wɔahyɛ no aduro a ɛfiri Misraim.
17 Savu gultu esmu izkvēpinājusi ar mirrēm, alvejām un kanēli;
Mede nnuhwam apete me mpa so: kurobo, pɛperɛ ne sinamon.
18 Nāc, lai izbaudām kārības līdz rītam, lai izpriecājamies mīlestībā;
Bra, ma yɛmfa ɔdɔ mmɔ ɔdɔ mu nkɔsi anɔpa;
19 Jo vīrs nav mājās, viņš aizgājis tālā ceļā,
Me kunu nni efie; watu kwan na ɔbɛkyɛre.
20 Viņš naudas maku ņēmis līdz, tik uz svētkiem vēl pārnāks mājās.“
Ɔde sika a ɛdɔɔso hyɛɛ ne sikabɔtɔ ma na ɔremma kɔsi ɔsrane no korokumatwa berɛ mu.”
21 Viņa to pierunāja ar savu vārdu drūzmu, ar savu mīksto mēli tā viņu aizrāva.
Ɔde akorɔkorɔ bɔɔ no asɔn; ɔde nnaadaa nyaa no ne no daeɛ.
22 Uz reizi tas viņai gāja pakaļ, kā vērsis iet pie kaušanas un kā nelietis, saistīts uz sodu,
Ɔdii nʼakyi prɛko pɛ te sɛ nantwie a ɔrekɔ akumiiɛ, anaa ɔwansane a ɔde ne tiri rekɔhyɛ hankrafidie mu
23 Kamēr bulta viņa aknas pāršķeļ; tā putns skrien sprostā un nezin, ka tas pret viņa dzīvību.
kɔsi sɛ bɛmma bɛhwire ne brɛboɔ mu, te sɛ anomaa a ɔrekɔtɔ anomaa afidie mu na ɔnnim sɛ ɔbɛhwere ne nkwa.
24 Nu tad, bērni, klausiet mani, un ņemiet vērā manas mutes vārdus.
Na afei, me mma, montie me; monyɛ aso mma deɛ meka.
25 Lai tava sirds nenomaldās uz viņas ceļiem un nenoklīsti uz viņas gaitām;
Mommma mo akoma mpatere nkɔ ne so na mommane mfa nʼakwan so.
26 Jo daudz ir to nokauto, ko tā gāzusi zemē, un liels pulks, ko viņa nogalinājusi.
Bebree na wɔnam ne so ahwehwe ase; wɔn a wakum wɔn dɔɔso pa ara.
