Salamana Pamācības 7
1 Mans bērns, sargi manus vārdus un glabā pie sevis manu mācību.
Me ba, fa me nsɛm sie na kora mʼahyɛde wɔ wo mu.
2 Sargi manu pamācīšanu, tad tu dzīvosi, un manu mācību kā savu acu raugu.
Di mʼahyɛde so na wubenya nkwa; bɔ me nkyerɛkyerɛ ho ban sɛ nea wodɔ no.
3 Sien to ap saviem pirkstiem, ieraksti to savas sirds galdiņā.
Kyekyere bɔ wo nsateaa ho; kyerɛw no yiye gu wo koma pon so.
4 Saki uz gudrību: Tu esi mana māsa! un atzīšanu sauc par savu radinieci,
Ka kyerɛ nyansa se, “Woyɛ me nuabea,” na frɛ ntease wo busuani;
5 Ka tu sevi pasargi no svešas sievas, no svešinieces ar mīkstiem vārdiem.
Wɔbɛtwe wo afi ɔbeawaresɛefo ho, afi ɔbeawarefo huhuni nsɛmmɔdɛ ho.
6 Jo es skatījos pa sava nama logu, caur saviem skadriņiem,
Me fi mfɛnsere ano, mede mʼani faa mfɛnsere mu.
7 Un redzēju nejēgu vidū un ieraudzīju starp zēniem neprātīgu jaunekli.
Mihuu wɔ ntetekwaafo mu, mehyɛɛ mmerante no mu baako nsow, ɔbabun a onni adwene.
8 Tas gāja pa ielu ap nama stūri, staigāja pa viņas nama ceļu,
Na ɔnam borɔn a ɛbɛn ɔbea no fi so a nʼani kyerɛ ɔbea no fi
9 Pavakarē, krēslā, nakts vidū un tumsā.
bere a onwini redwo, na anim rebiribiri no.
10 Un redzi, viņu sastapa sieva, maukas apģērbā un viltu sirdī.
Afei ɔbea bi fi behyiaa no a wasiesie ne ho sɛ oguamanfo a nnaadaa wɔ ne koma mu.
11 Šī bija trakule un palaidne, viņas kājas nemetās mājā;
(Ɔyɛ hyirenn na hwee mfa ne ho, ɔntena fie koraa;
12 Te viņa ārā, te uz ielām un glūn aiz visiem stūriem.
nnɛ wohu no mmɔnten so, ɔkyena na ɔte aguabɔbea, ɔtetɛw wɔ mmantwea mmantwea.)
13 Un tā viņu apkampa un skūpstīja kā bezkauņa un uz to sacīja:
Osoo ne mu few nʼano, wamfɛre, na ɔkae se,
14 „Pateicības upuri man bija jānes; šodien es savu solījumu esmu pildījusi.
“Mewɔ asomdwoe afɔrebɔde wɔ fie; nnɛ madi me bɔhyɛ so.
15 Tādēļ esmu izgājusi tev pretī, tavu vaigu meklēt un tevi esmu atradusi.
Enti mebae sɛ merebehyia wo; mehwehwɛɛ wo na mahu wo!
16 Ar apsegiem esmu klājusi savu gultu, ar strīpainiem Ēģiptes palagiem.
Mato me mpa, mede nwera a wɔahyɛ no aduru a efi Misraim.
17 Savu gultu esmu izkvēpinājusi ar mirrēm, alvejām un kanēli;
Mede nnuhuam apete me mpa so: kurobow, pɛprɛ ne dupapo.
18 Nāc, lai izbaudām kārības līdz rītam, lai izpriecājamies mīlestībā;
Bra, ma yɛmfa ɔdɔ mmɔ ɔdɔ mu nkosi anɔpa;
19 Jo vīrs nav mājās, viņš aizgājis tālā ceļā,
Me kunu nni fie; watu kwan na ɔbɛkyɛ.
20 Viņš naudas maku ņēmis līdz, tik uz svētkiem vēl pārnāks mājās.“
Ɔde sika a ɛdɔɔso hyɛɛ ne sika kotoku ma na ɔremma kosi ɔsram no kurokumatwa bere mu.”
21 Viņa to pierunāja ar savu vārdu drūzmu, ar savu mīksto mēli tā viņu aizrāva.
Ɔde tɛkrɛmakyene bɔɔ no adafa; ɔde nnaadaa nyaa no ne no dae.
22 Uz reizi tas viņai gāja pakaļ, kā vērsis iet pie kaušanas un kā nelietis, saistīts uz sodu,
Odii nʼakyi prɛko pɛ te sɛ nantwi a ɔrekɔ akumii, anaa ɔwansan a ɔde ne ti rekɔhyɛ hankare fi mu
23 Kamēr bulta viņa aknas pāršķeļ; tā putns skrien sprostā un nezin, ka tas pret viņa dzīvību.
kosi sɛ bɛmma bɛwɔ ne brɛbo mu, te sɛ anomaa a ɔrekɔtɔ anomaa afiri mu na onnim sɛ ɔbɛhwere ne nkwa.
24 Nu tad, bērni, klausiet mani, un ņemiet vērā manas mutes vārdus.
Na afei, me mma, muntie me; monyɛ aso mma nea meka.
25 Lai tava sirds nenomaldās uz viņas ceļiem un nenoklīsti uz viņas gaitām;
Mommma mo koma mpatiri nkɔ no so na momman mmfa nʼakwan so.
26 Jo daudz ir to nokauto, ko tā gāzusi zemē, un liels pulks, ko viņa nogalinājusi.
Bebree na wɔnam no so ahwehwe ase; wɔn a wakum wɔn dɔɔso pa ara.
