Salamana Pamācības 7
1 Mans bērns, sargi manus vārdus un glabā pie sevis manu mācību.
Moj sin, drži se mojih besed in moje zapovedi shrani s seboj.
2 Sargi manu pamācīšanu, tad tu dzīvosi, un manu mācību kā savu acu raugu.
Ohranjaj moje zapovedi in živi in mojo postavo [ohranjaj] kakor punčico svojega očesa.
3 Sien to ap saviem pirkstiem, ieraksti to savas sirds galdiņā.
Priveži si jih na svoje prste, zapiši jih na tablo svojega srca.
4 Saki uz gudrību: Tu esi mana māsa! un atzīšanu sauc par savu radinieci,
Modrosti reci: »Ti si moja sestra« in razumevanje imenuj svojo sorodnico,
5 Ka tu sevi pasargi no svešas sievas, no svešinieces ar mīkstiem vārdiem.
da te lahko obvarujejo pred tujo žensko, pred tujko, ki laska s svojimi besedami.
6 Jo es skatījos pa sava nama logu, caur saviem skadriņiem,
Kajti pri oknu svoje hiše sem pogledal skozi oknico
7 Un redzēju nejēgu vidū un ieraudzīju starp zēniem neprātīgu jaunekli.
in zagledal med preprostimi, razpoznal sem med mladostniki mladeniča brez razumevanja,
8 Tas gāja pa ielu ap nama stūri, staigāja pa viņas nama ceļu,
ki gre po ulici v bližini njenega vogala in šel je [na] pot k njeni hiši,
9 Pavakarē, krēslā, nakts vidū un tumsā.
v poltemi, zvečer, v črnini temne noči
10 Un redzi, viņu sastapa sieva, maukas apģērbā un viltu sirdī.
in glej, tam ga je srečala ženska z okrasom pocestnice in premetenega srca.
11 Šī bija trakule un palaidne, viņas kājas nemetās mājā;
(Ona je glasna in trmoglava, njena stopala ne ostanejo v njeni hiši,
12 Te viņa ārā, te uz ielām un glūn aiz visiem stūriem.
sedaj je zunaj, sedaj na ulicah in preži na vsakem vogalu.)
13 Un tā viņu apkampa un skūpstīja kā bezkauņa un uz to sacīja:
Tako ga je ujela in poljubila in mu s predrznim obrazom rekla:
14 „Pateicības upuri man bija jānes; šodien es savu solījumu esmu pildījusi.
»S seboj imam mirovne daritve, danes sem izpolnila svoje zaobljube.
15 Tādēļ esmu izgājusi tev pretī, tavu vaigu meklēt un tevi esmu atradusi.
Zato sem prišla, da se srečam s teboj, da marljivo iščem tvoj obraz in sem te našla.
16 Ar apsegiem esmu klājusi savu gultu, ar strīpainiem Ēģiptes palagiem.
Svojo posteljo sem odela s pokrivali iz tapiserije, z rezbarskimi deli, s tankim lanenim platnom iz Egipta.
17 Savu gultu esmu izkvēpinājusi ar mirrēm, alvejām un kanēli;
Svojo posteljo sem odišavila z miro, alojo in cimetom.
18 Nāc, lai izbaudām kārības līdz rītam, lai izpriecājamies mīlestībā;
Pridi, vzemiva si najino nasičevanje ljubezni do jutra, tolaživa se z ljubeznimi.
19 Jo vīrs nav mājās, viņš aizgājis tālā ceļā,
Kajti moža ni doma, odšel je [na] dolgo potovanje.
20 Viņš naudas maku ņēmis līdz, tik uz svētkiem vēl pārnāks mājās.“
S seboj je vzel torbo denarja in domov bo prišel na določen dan.«
21 Viņa to pierunāja ar savu vārdu drūzmu, ar savu mīksto mēli tā viņu aizrāva.
Z mnogo njenega vljudnega govorjenja je storila, da je popustil, z laskanjem svojih ustnic ga je prisilila.
22 Uz reizi tas viņai gāja pakaļ, kā vērsis iet pie kaušanas un kā nelietis, saistīts uz sodu,
Nemudoma gre za njo, kakor gre vol v klanje ali kakor bedak h grajanju živine,
23 Kamēr bulta viņa aknas pāršķeļ; tā putns skrien sprostā un nezin, ka tas pret viņa dzīvību.
dokler puščica ne prodre skozi njegova jetra, kakor ptica hiti k zanki in ne spozna, da je to za njegovo življenje.
24 Nu tad, bērni, klausiet mani, un ņemiet vērā manas mutes vārdus.
Zato mi sedaj prisluhnite, oh vi otroci in bodite pozorni na besede iz mojih ust.
25 Lai tava sirds nenomaldās uz viņas ceļiem un nenoklīsti uz viņas gaitām;
Naj se tvoje srce na nagne k njenim potem, ne zaidi na njene steze.
26 Jo daudz ir to nokauto, ko tā gāzusi zemē, un liels pulks, ko viņa nogalinājusi.
Kajti ona je vrgla dol mnogo ranjenih, da, mnogo močnih mož je bilo umorjenih po njej.
