Salamana Pamācības 7
1 Mans bērns, sargi manus vārdus un glabā pie sevis manu mācību.
Mwanakomana wangu, chengeta mashoko angu ugoviga mirayiro yangu mauri.
2 Sargi manu pamācīšanu, tad tu dzīvosi, un manu mācību kā savu acu raugu.
Chengeta mirayiro yangu ugorarama; uchengete dzidziso dzangu semboni yeziso rako.
3 Sien to ap saviem pirkstiem, ieraksti to savas sirds galdiņā.
Uzvisungirire paminwe yako; uzvinyore pahwendefa yomwoyo wako.
4 Saki uz gudrību: Tu esi mana māsa! un atzīšanu sauc par savu radinieci,
Uti kuuchenjeri, “Uri hanzvadzi yangu,” uye uti kunzwisisa ndiyo hama yako;
5 Ka tu sevi pasargi no svešas sievas, no svešinieces ar mīkstiem vārdiem.
zvichakuchengeta kure nomukadzi chifeve; kubva pamudzimai asingazvibati anokwezva namashoko ake.
6 Jo es skatījos pa sava nama logu, caur saviem skadriņiem,
Napawindo remba yangu ndakatarira panze nomumagirazi.
7 Un redzēju nejēgu vidū un ieraudzīju starp zēniem neprātīgu jaunekli.
Ndakaona pakati pavasina mano ndikacherechedza pakati pamajaya, rimwe jaya rakanga risina njere.
8 Tas gāja pa ielu ap nama stūri, staigāja pa viņas nama ceļu,
Rakanga richidzika nomugwagwa pedyo nepakona yomukadzi uya, richifamba rakananga kumba kwake,
9 Pavakarē, krēslā, nakts vidū un tumsā.
panguva yorubvunzavaeni, zuva ravira, kunze kwosviba.
10 Un redzi, viņu sastapa sieva, maukas apģērbā un viltu sirdī.
Ipapo mukadzi akabuda kuzosangana naye, akapfeka sechifeve uye azere nounyengeri.
11 Šī bija trakule un palaidne, viņas kājas nemetās mājā;
Anotaura noruzha uye anozvikudza, tsoka dzake hadzigari pamba;
12 Te viņa ārā, te uz ielām un glūn aiz visiem stūriem.
imwe nguva ari munzira, imwe nguva ari pazvivara. Anorindira pamakona ose.
13 Un tā viņu apkampa un skūpstīja kā bezkauņa un uz to sacīja:
Akamubata ndokumutsvoda, uye nechiso chisina nyadzi akati:
14 „Pateicības upuri man bija jānes; šodien es savu solījumu esmu pildījusi.
“Ndine zvipiriso zvokuwadzana kumba kwangu; nhasi ndazadzisa mhiko dzangu.
15 Tādēļ esmu izgājusi tev pretī, tavu vaigu meklēt un tevi esmu atradusi.
Saka ndauya kuzosangana newe; ndanga ndichikutsvaka, zvino ndazokuwana!
16 Ar apsegiem esmu klājusi savu gultu, ar strīpainiem Ēģiptes palagiem.
Ndawaridza mubhedha wangu machira ane mavara, anobva kuIjipiti.
17 Savu gultu esmu izkvēpinājusi ar mirrēm, alvejām un kanēli;
Ndasasa zvinonhuhwira pamubhedha wangu, zvinoti: mura, gavakava nesinamoni.
18 Nāc, lai izbaudām kārības līdz rītam, lai izpriecājamies mīlestībā;
Uya, tinwe tigute norudo kusvikira mangwanani; ngatifare zvedu norudo!
19 Jo vīrs nav mājās, viņš aizgājis tālā ceļā,
Murume wangu haako kumba, akafamba rwendo rurefu.
20 Viņš naudas maku ņēmis līdz, tik uz svētkiem vēl pārnāks mājās.“
Akatakura homwe yake izere nemari uye haangadzoki kumba kusvikira pajenaguru.”
21 Viņa to pierunāja ar savu vārdu drūzmu, ar savu mīksto mēli tā viņu aizrāva.
Namashoko okunyengetedza akamutsausa; akamukwezva nokutaura kwake kunonyengera.
22 Uz reizi tas viņai gāja pakaļ, kā vērsis iet pie kaušanas un kā nelietis, saistīts uz sodu,
Pakarepo akamutevera senzombe inoenda kundobayiwa, senondo inopinda mumusungo,
23 Kamēr bulta viņa aknas pāršķeļ; tā putns skrien sprostā un nezin, ka tas pret viņa dzīvību.
kusvikira museve wabaya chiropa chake, seshiri inokurumidza kupinda muugombe, asingazivi kuti zvichamuurayisa.
24 Nu tad, bērni, klausiet mani, un ņemiet vērā manas mutes vārdus.
Saka zvino, vanakomana vangu, teererai kwandiri; nyatsoteererai zvandinotaura.
25 Lai tava sirds nenomaldās uz viņas ceļiem un nenoklīsti uz viņas gaitām;
Usarega mwoyo wako uchitsaukira kunzira dzake, kana kurasikira pamakwara ake.
26 Jo daudz ir to nokauto, ko tā gāzusi zemē, un liels pulks, ko viņa nogalinājusi.
Vazhinji vakakuvadzwa naye vakawisirwa pasi; vaakauraya vakawanda kwazvo.
