Salamana Pamācības 7
1 Mans bērns, sargi manus vārdus un glabā pie sevis manu mācību.
Mofavre'nimoke, Keni'a nentahinka, kasegeni'a eri kagu'afi antegeno raza segantena kva huo.
2 Sargi manu pamācīšanu, tad tu dzīvosi, un manu mācību kā savu acu raugu.
Kasegeni'ama amage antesanana kagra kasefa hunka nemaninka, rempima hugamisua zana kavurgama kegava nehanankna hunka kegava huo.
3 Sien to ap saviem pirkstiem, ieraksti to savas sirds galdiņā.
Kazeri kagesa hanigu rini kazampi antaniankna hunka kantu kagu'afi tumoka'are krento.
4 Saki uz gudrību: Tu esi mana māsa! un atzīšanu sauc par savu radinieci,
Knare antahintahigura nensaro'e nehunka, antahi amahu antahintahigura nenafu'e hunka huo.
5 Ka tu sevi pasargi no svešas sievas, no svešinieces ar mīkstiem vārdiem.
Ve'ama mani'nesia a'mo'ma kazeri savri'ma hu'zama nehinkeno'a, ana kemo'a kaza nehina rugazigati a'mo'ma kazeri savri hunaku'ma masavenkema nehanigeno'a, anankemo'a kagu'vazigahie.
6 Jo es skatījos pa sava nama logu, caur saviem skadriņiem,
Mago zupa mani'ne'na noniamofona zaho eri kampinti negogeno,
7 Un redzēju nejēgu vidū un ieraudzīju starp zēniem neprātīgu jaunekli.
mago'a nehazave enevazafina kogeno amuno zamifina, mago nehaza ne'kanora, knare antahi'zama'a omane'nea ne' ke'noe.
8 Tas gāja pa ielu ap nama stūri, staigāja pa viņas nama ceļu,
Agra monko'amofo nontava'onte vu'nea nonkaranka nevuno, ana a'mofo nonte vu'nea kampi ufreno vu'ne.
9 Pavakarē, krēslā, nakts vidū un tumsā.
Hanima huku'ma nehigeno hanimo'ma rentrako huzahifi anara hu'ne.
10 Un redzi, viņu sastapa sieva, maukas apģērbā un viltu sirdī.
Ana a'mo'ma kukenama hu'neana monko a'nemo'za nehazankna kukena hu'neno, ana ne'ma masavenkema asamino azeri savri'ma hanigura e'ne.
11 Šī bija trakule un palaidne, viņas kājas nemetās mājā;
Ana a'mo'a kehagra hagra nehuno, nontera manirava oheno kankekanke nehige'za, rama vahe'mo'za ke'za antahi'za hu'naza are.
12 Te viņa ārā, te uz ielām un glūn aiz visiem stūriem.
Ana a'mo'a hakarea zupa kampine, maketi kumapine, maka kaziga mani'neno vene'nema evazageno'a rezamaheno zamavazuma hanigu negea akino,
13 Un tā viņu apkampa un skūpstīja kā bezkauņa un uz to sacīja:
ana nehaza nera azeri anukiazamo antako hunenteno, avufga azeri oti'are avunutira negeno anage hu'ne,
14 „Pateicības upuri man bija jānes; šodien es savu solījumu esmu pildījusi.
Nagra menina narimpa fruma eri kresramana vugeno, huvempama hunte'noa kemo'a raga re'ne.
15 Tādēļ esmu izgājusi tev pretī, tavu vaigu meklēt un tevi esmu atradusi.
Hu'negu kagriku hakare'na kagenaku oregati hago eme kage'na eri forehue.
16 Ar apsegiem esmu klājusi savu gultu, ar strīpainiem Ēģiptes palagiem.
Isipi vahe'mokizmi pse'ane tavravereti mase tafera hunte'noe.
17 Savu gultu esmu izkvēpinājusi ar mirrēm, alvejām un kanēli;
Hago knare manama vuzantamina miama, aloima, sinamoninu mase tafepina rutri hu'na ahemna vunte'noe.
18 Nāc, lai izbaudām kārības līdz rītam, lai izpriecājamies mīlestībā;
Hagi egeta umaseneta, zokagora nereta musena nehanukeno ko'aturanteno.
19 Jo vīrs nav mājās, viņš aizgājis tālā ceļā,
Nenave'a nontera omani'neanki, hago afete ka vu'ne.
20 Viņš naudas maku ņēmis līdz, tik uz svētkiem vēl pārnāks mājās.“
Zgomo'a ku'afina avite'negeno vu'neankino kora omegosianki ama ikamofona amu'nontega esia kante vu'ne.
21 Viņa to pierunāja ar savu vārdu drūzmu, ar savu mīksto mēli tā viņu aizrāva.
Ana a'mo'a masavenkema asamino avresia nanekea, rama'a naneke asami'ne.
22 Uz reizi tas viņai gāja pakaļ, kā vērsis iet pie kaušanas un kā nelietis, saistīts uz sodu,
Ana ne'mo'a ame huno ve bulimakao afu aheku avazu hu'za nevazankna huno ana a'mofona avaririno vu'ne.
23 Kamēr bulta viņa aknas pāršķeļ; tā putns skrien sprostā un nezin, ka tas pret viņa dzīvību.
Kevemo'ma tumo'ruragino ahesnia zankura agesa ana ne'mo'a nontahino, agra namamo hareno krifu anagintepi ufreankna nehuno, ahe frisia zankura nontahie.
24 Nu tad, bērni, klausiet mani, un ņemiet vērā manas mutes vārdus.
Hanki mofavre'nimote, tamagesa anteso'e hutma nanekeni'a antahiho,
25 Lai tava sirds nenomaldās uz viņas ceļiem un nenoklīsti uz viņas gaitām;
Atrenkeno tamagu'amo'a ana a'mofo kerera amagera ontege, kavareno agri kantera ovino.
26 Jo daudz ir to nokauto, ko tā gāzusi zemē, un liels pulks, ko viņa nogalinājusi.
Na'ankure ana a'mo'a rama'a vene'ne zamazeri haviza nehuno, zamahe fri'ne.
