Salamana Pamācības 7
1 Mans bērns, sargi manus vārdus un glabā pie sevis manu mācību.
Ɗana, ka kiyaye kalmomina ka kuma ajiye umarnaina a cikinka.
2 Sargi manu pamācīšanu, tad tu dzīvosi, un manu mācību kā savu acu raugu.
Ka kiyaye umarnaina za ka kuwa rayu; ka tsare koyarwata kamar ƙwayar idonka.
3 Sien to ap saviem pirkstiem, ieraksti to savas sirds galdiņā.
Ka daure su a yatsotsinka; ka rubuta su a allon zuciyarka.
4 Saki uz gudrību: Tu esi mana māsa! un atzīšanu sauc par savu radinieci,
Ka faɗa wa hikima, “Ke’yar’uwata ce,” ka kuma kira fahimi danginka;
5 Ka tu sevi pasargi no svešas sievas, no svešinieces ar mīkstiem vārdiem.
za su kiyaye ka daga mazinaciya, daga mace marar aminci da kalmominta masu ɗaukan hankali.
6 Jo es skatījos pa sava nama logu, caur saviem skadriņiem,
A tagar gidana na leƙa ta labule mai rammuka.
7 Un redzēju nejēgu vidū un ieraudzīju starp zēniem neprātīgu jaunekli.
Sai na gani a cikin marasa azanci, na lura a cikin samari, wani matashi wanda ba shi da hankali.
8 Tas gāja pa ielu ap nama stūri, staigāja pa viņas nama ceļu,
Yana gangarawa a titi kusa da kusurwarta, yana tafiya a gefen wajen gidanta
9 Pavakarē, krēslā, nakts vidū un tumsā.
da magariba, yayinda rana tana fāɗuwa, yayinda duhun dare yana farawa.
10 Un redzi, viņu sastapa sieva, maukas apģērbā un viltu sirdī.
Sai ga mace ta fito don ta sadu da shi, saye da riga kamar karuwa shirye kuma don ta yaudare shi.
11 Šī bija trakule un palaidne, viņas kājas nemetās mājā;
(Ba ta jin tsoro, ko kuma kunya, ƙafafunta ba sa zama a gida;
12 Te viņa ārā, te uz ielām un glūn aiz visiem stūriem.
wani lokaci a titi, wani lokaci a dandali, tana yawo a kowace kusurwa.)
13 Un tā viņu apkampa un skūpstīja kā bezkauņa un uz to sacīja:
Sai ta kama shi ta rungume shi da duban soyayya a fuskarta ta ce,
14 „Pateicības upuri man bija jānes; šodien es savu solījumu esmu pildījusi.
“Ina da hadaya ta salama a gida; yau zan cika alkawarina.
15 Tādēļ esmu izgājusi tev pretī, tavu vaigu meklēt un tevi esmu atradusi.
Saboda haka na fito don in sadu da kai; na neme ka na kuma same ka!
16 Ar apsegiem esmu klājusi savu gultu, ar strīpainiem Ēģiptes palagiem.
Na lulluɓe gadona da lili masu launi dabam-dabam daga Masar.
17 Savu gultu esmu izkvēpinājusi ar mirrēm, alvejām un kanēli;
Na yayyafa turare a gadona da mur, aloyes da kuma kirfa.
18 Nāc, lai izbaudām kārības līdz rītam, lai izpriecājamies mīlestībā;
Zo, mu sha zurfin ƙauna har safe; bari mu ji wa ranmu daɗi da ƙauna!
19 Jo vīrs nav mājās, viņš aizgājis tālā ceļā,
Mijina ba ya gida; ya yi tafiya mai nisa.
20 Viņš naudas maku ņēmis līdz, tik uz svētkiem vēl pārnāks mājās.“
Ya ɗauki jakarsa cike da kuɗi ba zai kuwa dawo gida ba sai tsakiyar wata.”
21 Viņa to pierunāja ar savu vārdu drūzmu, ar savu mīksto mēli tā viņu aizrāva.
Da kalmomin rarrashi ta sa ya kauce; ta ɗauki hankalinsa da sulɓin maganarta.
22 Uz reizi tas viņai gāja pakaļ, kā vērsis iet pie kaušanas un kā nelietis, saistīts uz sodu,
Nan take, ya bi ta kamar saniyar da za a kai mayanka, kamar wawa zuwa wurin da za a ba shi horo
23 Kamēr bulta viņa aknas pāršķeļ; tā putns skrien sprostā un nezin, ka tas pret viņa dzīvību.
sai da kibiya ta soki hantarsa, kamar tsuntsun da ya ruga cikin tarko, ba tare da sani zai zama sanadin ransa ba.
24 Nu tad, bērni, klausiet mani, un ņemiet vērā manas mutes vārdus.
Yanzu fa,’ya’yana, ku saurare ni; ku kasa kunne ga abin da nake faɗa.
25 Lai tava sirds nenomaldās uz viņas ceļiem un nenoklīsti uz viņas gaitām;
Kada ku bar zuciyarku ta juya zuwa hanyoyinta ko ku kauce zuwa hanyoyinta.
26 Jo daudz ir to nokauto, ko tā gāzusi zemē, un liels pulks, ko viņa nogalinājusi.
Ta zama sanadin fāɗuwar yawanci; kisan da ta yi ba ta ƙidayuwa.
