Salamana Pamācības 7
1 Mans bērns, sargi manus vārdus un glabā pie sevis manu mācību.
Fis mwen an, kenbe pawòl mwen yo e kache kòmandman mwen yo anndan ou.
2 Sargi manu pamācīšanu, tad tu dzīvosi, un manu mācību kā savu acu raugu.
Kenbe kòmandman mwen yo pou viv, ak enstriksyon mwen yo kon de grenn zye nan tèt ou.
3 Sien to ap saviem pirkstiem, ieraksti to savas sirds galdiņā.
Mare yo sou dwèt ou; ekri yo sou tablo a kè ou.
4 Saki uz gudrību: Tu esi mana māsa! un atzīšanu sauc par savu radinieci,
Di a sajès: “Se ou ki sè mwen,” e rele sajès pi bon zanmi ou,
5 Ka tu sevi pasargi no svešas sievas, no svešinieces ar mīkstiem vārdiem.
Pou li kab anpeche ou ale jwenn ak yon fanm adiltè; yon fanm etranje a ki fè flate ak pawòl li.
6 Jo es skatījos pa sava nama logu, caur saviem skadriņiem,
Paske bo fenèt lakay mwen, mwen te gade nan fant fenèt mwen an.
7 Un redzēju nejēgu vidū un ieraudzīju starp zēniem neprātīgu jaunekli.
Konsa, mwen te wè pami moun sòt yo, e te rekonèt pami jenn yo, yon jennonm ki te manke bon sans;
8 Tas gāja pa ielu ap nama stūri, staigāja pa viņas nama ceļu,
ki t ap pase nan lari a toupre kwen kay fanm nan. Konsa, li pran chemen pou rive lakay li,
9 Pavakarē, krēslā, nakts vidū un tumsā.
nan solèy kouche a, nan aswè, nan mitan lannwit ak nan fènwa.
10 Un redzi, viņu sastapa sieva, maukas apģērbā un viltu sirdī.
Epi gade, yon fanm vin pwoche li abiye kon pwostitiye ak riz nan kè l.
11 Šī bija trakule un palaidne, viņas kājas nemetās mājā;
Li parèt plen kouraj nan rebelyon li. Pye li pa rete lakay li.
12 Te viņa ārā, te uz ielām un glūn aiz visiem stūriem.
Koulye a nan lari yo, koulye a nan plas yo, lap kache tan nan tout kwen.
13 Un tā viņu apkampa un skūpstīja kā bezkauņa un uz to sacīja:
Konsa, li sezi li, bo li; e ak figi byen ranje, li di li:
14 „Pateicības upuri man bija jānes; šodien es savu solījumu esmu pildījusi.
“Mwen te prèt pou ale fè ofrann lapè yo. Se jodi a, mwen fin peye ve mwen yo.
15 Tādēļ esmu izgājusi tev pretī, tavu vaigu meklēt un tevi esmu atradusi.
Konsa, mwen te vin rankontre ou, pou jwenn prezans ou; e konsa, mwen te twouve ou.
16 Ar apsegiem esmu klājusi savu gultu, ar strīpainiem Ēģiptes palagiem.
Mwen byen ranje kabann mwen ak kouvèti; avèk bèl dra Égypte yo.
17 Savu gultu esmu izkvēpinājusi ar mirrēm, alvejām un kanēli;
Mwen te flite kabann nan ak pafen flè jasmen, lwil womaren ak kanèl.
18 Nāc, lai izbaudām kārības līdz rītam, lai izpriecājamies mīlestībā;
Vini, annou bwè ladann e fè lanmou jis rive nan maten. Annou fè kè nou kontan ak doudous nou yo.
19 Jo vīrs nav mājās, viņš aizgājis tālā ceļā,
Paske mari m pa lakay la; li ale nan yon gran vwayaj.
20 Viņš naudas maku ņēmis līdz, tik uz svētkiem vēl pārnāks mājās.“
Li te pran yon sak lajan avè l. Jis rive nan plèn lin, l ap retounen lakay.”
21 Viņa to pierunāja ar savu vārdu drūzmu, ar savu mīksto mēli tā viņu aizrāva.
Ak anpil ankourajman, li atire li; avèk lèv a flatè, li sedwi li.
22 Uz reizi tas viņai gāja pakaļ, kā vērsis iet pie kaušanas un kā nelietis, saistīts uz sodu,
Sibitman, li swiv li tankou yon bèf k ap monte labatwa, tankou moun sòt kab mache rive nan ne koulan an.
23 Kamēr bulta viņa aknas pāršķeļ; tā putns skrien sprostā un nezin, ka tas pret viņa dzīvību.
Jiskaske yon flèch frennen li nan fwa l; tankou yon zwazo k ap fè vit pou rive nan pèlen. Se konsa, li pa konnen ke sa va koute lavi li.
24 Nu tad, bērni, klausiet mani, un ņemiet vērā manas mutes vārdus.
Alò, pou sa, fis yo, koute mwen e okipe pawòl a bouch mwen yo.
25 Lai tava sirds nenomaldās uz viņas ceļiem un nenoklīsti uz viņas gaitām;
Pa kite kè ou vire akote nan chemen li yo! Pa vin antre egare nan wout li yo!
26 Jo daudz ir to nokauto, ko tā gāzusi zemē, un liels pulks, ko viņa nogalinājusi.
Paske, anpil se viktim ke li deja jete anba yo; e anpil se sila ki te mouri akoz li.
