Salamana Pamācības 7
1 Mans bērns, sargi manus vārdus un glabā pie sevis manu mācību.
My son! keep my sayings, And my commands lay up with thee.
2 Sargi manu pamācīšanu, tad tu dzīvosi, un manu mācību kā savu acu raugu.
Keep my commands, and live, And my law as the pupil of thine eye.
3 Sien to ap saviem pirkstiem, ieraksti to savas sirds galdiņā.
Bind them on thy fingers, Write them on the tablet of thy heart.
4 Saki uz gudrību: Tu esi mana māsa! un atzīšanu sauc par savu radinieci,
Say to wisdom, 'My sister Thou [art].' And cry to understanding, 'Kinswoman!'
5 Ka tu sevi pasargi no svešas sievas, no svešinieces ar mīkstiem vārdiem.
To preserve thee from a strange woman, From a stranger who hath made smooth her sayings.
6 Jo es skatījos pa sava nama logu, caur saviem skadriņiem,
For, at a window of my house, Through my casement I have looked out,
7 Un redzēju nejēgu vidū un ieraudzīju starp zēniem neprātīgu jaunekli.
And I do see among the simple ones, I discern among the sons, A young man lacking understanding,
8 Tas gāja pa ielu ap nama stūri, staigāja pa viņas nama ceļu,
Passing on in the street, near her corner, And the way [to] her house he doth step,
9 Pavakarē, krēslā, nakts vidū un tumsā.
In the twilight — in the evening of day, In the darkness of night and blackness.
10 Un redzi, viņu sastapa sieva, maukas apģērbā un viltu sirdī.
And, lo, a woman to meet him — (A harlot's dress, and watchful of heart,
11 Šī bija trakule un palaidne, viņas kājas nemetās mājā;
Noisy she [is], and stubborn, In her house her feet rest not.
12 Te viņa ārā, te uz ielām un glūn aiz visiem stūriem.
Now in an out-place, now in broad places, And near every corner she lieth in wait) —
13 Un tā viņu apkampa un skūpstīja kā bezkauņa un uz to sacīja:
And she laid hold on him, and kissed him, She hath hardened her face, and saith to him,
14 „Pateicības upuri man bija jānes; šodien es savu solījumu esmu pildījusi.
'Sacrifices of peace-offerings [are] by me, To-day I have completed my vows.
15 Tādēļ esmu izgājusi tev pretī, tavu vaigu meklēt un tevi esmu atradusi.
Therefore I have come forth to meet thee, To seek earnestly thy face, and I find thee.
16 Ar apsegiem esmu klājusi savu gultu, ar strīpainiem Ēģiptes palagiem.
[With] ornamental coverings I decked my couch, Carved works — cotton of Egypt.
17 Savu gultu esmu izkvēpinājusi ar mirrēm, alvejām un kanēli;
I sprinkled my bed — myrrh, aloes, and cinnamon.
18 Nāc, lai izbaudām kārības līdz rītam, lai izpriecājamies mīlestībā;
Come, we are filled [with] loves till the morning, We delight ourselves in loves.
19 Jo vīrs nav mājās, viņš aizgājis tālā ceļā,
For the man is not in his house, He hath gone on a long journey.
20 Viņš naudas maku ņēmis līdz, tik uz svētkiem vēl pārnāks mājās.“
A bag of money he hath taken in his hand, At the day of the new moon he cometh to his house.'
21 Viņa to pierunāja ar savu vārdu drūzmu, ar savu mīksto mēli tā viņu aizrāva.
She turneth him aside with the abundance of her speech, With the flattery of her lips she forceth him.
22 Uz reizi tas viņai gāja pakaļ, kā vērsis iet pie kaušanas un kā nelietis, saistīts uz sodu,
He is going after her straightway, As an ox unto the slaughter he cometh, And as a fetter unto the chastisement of a fool,
23 Kamēr bulta viņa aknas pāršķeļ; tā putns skrien sprostā un nezin, ka tas pret viņa dzīvību.
Till an arrow doth split his liver, As a bird hath hastened unto a snare, And hath not known that it [is] for its life.
24 Nu tad, bērni, klausiet mani, un ņemiet vērā manas mutes vārdus.
And now, ye sons, hearken to me, And give attention to sayings of my mouth.
25 Lai tava sirds nenomaldās uz viņas ceļiem un nenoklīsti uz viņas gaitām;
Let not thy heart turn unto her ways, Do not wander in her paths,
26 Jo daudz ir to nokauto, ko tā gāzusi zemē, un liels pulks, ko viņa nogalinājusi.
For many [are] the wounded she caused to fall, And mighty [are] all her slain ones.
