< Salamana Pamācības 7 >
1 Mans bērns, sargi manus vārdus un glabā pie sevis manu mācību.
2 Sargi manu pamācīšanu, tad tu dzīvosi, un manu mācību kā savu acu raugu.
3 Sien to ap saviem pirkstiem, ieraksti to savas sirds galdiņā.
4 Saki uz gudrību: Tu esi mana māsa! un atzīšanu sauc par savu radinieci,
5 Ka tu sevi pasargi no svešas sievas, no svešinieces ar mīkstiem vārdiem.
6 Jo es skatījos pa sava nama logu, caur saviem skadriņiem,
7 Un redzēju nejēgu vidū un ieraudzīju starp zēniem neprātīgu jaunekli.
8 Tas gāja pa ielu ap nama stūri, staigāja pa viņas nama ceļu,
9 Pavakarē, krēslā, nakts vidū un tumsā.
10 Un redzi, viņu sastapa sieva, maukas apģērbā un viltu sirdī.
11 Šī bija trakule un palaidne, viņas kājas nemetās mājā;
12 Te viņa ārā, te uz ielām un glūn aiz visiem stūriem.
13 Un tā viņu apkampa un skūpstīja kā bezkauņa un uz to sacīja:
14 „Pateicības upuri man bija jānes; šodien es savu solījumu esmu pildījusi.
15 Tādēļ esmu izgājusi tev pretī, tavu vaigu meklēt un tevi esmu atradusi.
16 Ar apsegiem esmu klājusi savu gultu, ar strīpainiem Ēģiptes palagiem.
17 Savu gultu esmu izkvēpinājusi ar mirrēm, alvejām un kanēli;
18 Nāc, lai izbaudām kārības līdz rītam, lai izpriecājamies mīlestībā;
19 Jo vīrs nav mājās, viņš aizgājis tālā ceļā,
20 Viņš naudas maku ņēmis līdz, tik uz svētkiem vēl pārnāks mājās.“
21 Viņa to pierunāja ar savu vārdu drūzmu, ar savu mīksto mēli tā viņu aizrāva.
22 Uz reizi tas viņai gāja pakaļ, kā vērsis iet pie kaušanas un kā nelietis, saistīts uz sodu,
23 Kamēr bulta viņa aknas pāršķeļ; tā putns skrien sprostā un nezin, ka tas pret viņa dzīvību.
24 Nu tad, bērni, klausiet mani, un ņemiet vērā manas mutes vārdus.
25 Lai tava sirds nenomaldās uz viņas ceļiem un nenoklīsti uz viņas gaitām;
26 Jo daudz ir to nokauto, ko tā gāzusi zemē, un liels pulks, ko viņa nogalinājusi.
27 Viņas nams ir ceļi uz elli, kas novada nāves kambaros. (Sheol )
