Salamana Pamācības 7
1 Mans bērns, sargi manus vārdus un glabā pie sevis manu mācību.
My sonne, keepe my wordes, and hide my commandements with thee.
2 Sargi manu pamācīšanu, tad tu dzīvosi, un manu mācību kā savu acu raugu.
Keepe my commandements, and thou shalt liue, and mine instruction as the apple of thine eyes.
3 Sien to ap saviem pirkstiem, ieraksti to savas sirds galdiņā.
Binde them vpon thy fingers, and write them vpon the table of thine heart.
4 Saki uz gudrību: Tu esi mana māsa! un atzīšanu sauc par savu radinieci,
Say vnto wisedome, Thou art my sister: and call vnderstanding thy kinswoman,
5 Ka tu sevi pasargi no svešas sievas, no svešinieces ar mīkstiem vārdiem.
That they may keepe thee from the strange woman, euen from the stranger that is smoothe in her wordes.
6 Jo es skatījos pa sava nama logu, caur saviem skadriņiem,
As I was in the window of mine house, I looked through my windowe,
7 Un redzēju nejēgu vidū un ieraudzīju starp zēniem neprātīgu jaunekli.
And I sawe among the fooles, and considered among the children a yong man destitute of vnderstanding,
8 Tas gāja pa ielu ap nama stūri, staigāja pa viņas nama ceļu,
Who passed through the streete by her corner, and went toward her house,
9 Pavakarē, krēslā, nakts vidū un tumsā.
In the twilight in the euening, when the night began to be blacke and darke.
10 Un redzi, viņu sastapa sieva, maukas apģērbā un viltu sirdī.
And beholde, there met him a woman with an harlots behauiour, and subtill in heart.
11 Šī bija trakule un palaidne, viņas kājas nemetās mājā;
(She is babling and loud: whose feete can not abide in her house.
12 Te viņa ārā, te uz ielām un glūn aiz visiem stūriem.
Nowe she is without, nowe in the streetes, and lyeth in waite at euery corner)
13 Un tā viņu apkampa un skūpstīja kā bezkauņa un uz to sacīja:
So she caught him and kissed him and with an impudent face said vnto him,
14 „Pateicības upuri man bija jānes; šodien es savu solījumu esmu pildījusi.
I haue peace offerings: this day haue I payed my vowes.
15 Tādēļ esmu izgājusi tev pretī, tavu vaigu meklēt un tevi esmu atradusi.
Therefore came I forth to meete thee, that I might seeke thy face: and I haue found thee.
16 Ar apsegiem esmu klājusi savu gultu, ar strīpainiem Ēģiptes palagiem.
I haue deckt my bed with ornaments, carpets and laces of Egypt.
17 Savu gultu esmu izkvēpinājusi ar mirrēm, alvejām un kanēli;
I haue perfumed my bedde with myrrhe, aloes, and cynamom.
18 Nāc, lai izbaudām kārības līdz rītam, lai izpriecājamies mīlestībā;
Come, let vs take our fill of loue vntill the morning: let vs take our pleasure in daliance.
19 Jo vīrs nav mājās, viņš aizgājis tālā ceļā,
For mine husband is not at home: he is gone a iourney farre off.
20 Viņš naudas maku ņēmis līdz, tik uz svētkiem vēl pārnāks mājās.“
He hath taken with him a bagge of siluer, and will come home at the day appointed.
21 Viņa to pierunāja ar savu vārdu drūzmu, ar savu mīksto mēli tā viņu aizrāva.
Thus with her great craft she caused him to yeelde, and with her flattering lips she entised him.
22 Uz reizi tas viņai gāja pakaļ, kā vērsis iet pie kaušanas un kā nelietis, saistīts uz sodu,
And he followed her straight wayes, as an oxe that goeth to the slaughter, and as a foole to the stockes for correction,
23 Kamēr bulta viņa aknas pāršķeļ; tā putns skrien sprostā un nezin, ka tas pret viņa dzīvību.
Till a dart strike through his liuer, as a bird hasteth to the snare, not knowing that he is in danger.
24 Nu tad, bērni, klausiet mani, un ņemiet vērā manas mutes vārdus.
Heare me now therefore, O children, and hearken to the wordes of my mouth.
25 Lai tava sirds nenomaldās uz viņas ceļiem un nenoklīsti uz viņas gaitām;
Let not thine heart decline to her wayes: wander thou not in her paths.
26 Jo daudz ir to nokauto, ko tā gāzusi zemē, un liels pulks, ko viņa nogalinājusi.
For shee hath caused many to fall downe wounded, and the strong men are all slaine by her.
