Salamana Pamācības 7
1 Mans bērns, sargi manus vārdus un glabā pie sevis manu mācību.
My son, keep my words, and lay up my precepts with thee. Son,
2 Sargi manu pamācīšanu, tad tu dzīvosi, un manu mācību kā savu acu raugu.
Keep my commandments, and thou shalt live: and my law as the apple of thy eye:
3 Sien to ap saviem pirkstiem, ieraksti to savas sirds galdiņā.
Bind it upon thy fingers, write it upon the tables of thy heart.
4 Saki uz gudrību: Tu esi mana māsa! un atzīšanu sauc par savu radinieci,
Say to wisdom: Thou art my sister: and call prudence thy friend,
5 Ka tu sevi pasargi no svešas sievas, no svešinieces ar mīkstiem vārdiem.
That she may keep thee from the woman that is not thine, and from the stranger who sweeteneth her words.
6 Jo es skatījos pa sava nama logu, caur saviem skadriņiem,
For I look out of the window of my house through the lattice,
7 Un redzēju nejēgu vidū un ieraudzīju starp zēniem neprātīgu jaunekli.
And I see little ones, I behold a foolish young man,
8 Tas gāja pa ielu ap nama stūri, staigāja pa viņas nama ceļu,
Who passeth through the street by the corner, and goeth nigh the way of her house.
9 Pavakarē, krēslā, nakts vidū un tumsā.
In the dark, when it grows late, in the darkness and obscurity of the night,
10 Un redzi, viņu sastapa sieva, maukas apģērbā un viltu sirdī.
And behold a woman meeteth him in harlot’s attire prepared to deceive souls; talkative and wandering,
11 Šī bija trakule un palaidne, viņas kājas nemetās mājā;
Not bearing to be quiet, not able to abide still at home,
12 Te viņa ārā, te uz ielām un glūn aiz visiem stūriem.
Now abroad, now in the streets, now lying in wait near the corners.
13 Un tā viņu apkampa un skūpstīja kā bezkauņa un uz to sacīja:
And catching the young man, she kisseth him, and with an impudent face, flattereth, saying:
14 „Pateicības upuri man bija jānes; šodien es savu solījumu esmu pildījusi.
I vowed victims for prosperity, this day I have paid my vows.
15 Tādēļ esmu izgājusi tev pretī, tavu vaigu meklēt un tevi esmu atradusi.
Therefore I am come out to meet thee, desirous to see thee, and I have found thee.
16 Ar apsegiem esmu klājusi savu gultu, ar strīpainiem Ēģiptes palagiem.
I have woven my bed with cords, I have covered it with painted tapestry, brought from Egypt.
17 Savu gultu esmu izkvēpinājusi ar mirrēm, alvejām un kanēli;
I have perfumed my bed with myrrh, aloes, and cinnamon.
18 Nāc, lai izbaudām kārības līdz rītam, lai izpriecājamies mīlestībā;
Come, let us be inebriated with the breasts, and let us enjoy the desired embraces, till the day appear.
19 Jo vīrs nav mājās, viņš aizgājis tālā ceļā,
For my husband is not at home, he is gone a very long journey.
20 Viņš naudas maku ņēmis līdz, tik uz svētkiem vēl pārnāks mājās.“
He took with him a bag of money: he mill return home the day of the full moon.
21 Viņa to pierunāja ar savu vārdu drūzmu, ar savu mīksto mēli tā viņu aizrāva.
She entangled him with many words, and drew him away with the flattery of her lips.
22 Uz reizi tas viņai gāja pakaļ, kā vērsis iet pie kaušanas un kā nelietis, saistīts uz sodu,
Immediately he followeth her as an ox led to be a victim, and as a lamb playing the wanton, and not knowing that he is drawn like a fool to bonds,
23 Kamēr bulta viņa aknas pāršķeļ; tā putns skrien sprostā un nezin, ka tas pret viņa dzīvību.
Till the arrow pierce his liver: as if a bird should make haste to the snare, and knoweth not that his life is in danger.
24 Nu tad, bērni, klausiet mani, un ņemiet vērā manas mutes vārdus.
Now therefore, my son, hear me, and attend to the words of my mouth.
25 Lai tava sirds nenomaldās uz viņas ceļiem un nenoklīsti uz viņas gaitām;
Let not thy mind be drawn away in her ways: neither be thou deceived with her paths.
26 Jo daudz ir to nokauto, ko tā gāzusi zemē, un liels pulks, ko viņa nogalinājusi.
For she hath cast down many wounded, and the strongest have been slain by her.
