Salamana Pamācības 7
1 Mans bērns, sargi manus vārdus un glabā pie sevis manu mācību.
Čuvaj, sine, riječi moje i pohrani moje zapovijedi kod sebe.
2 Sargi manu pamācīšanu, tad tu dzīvosi, un manu mācību kā savu acu raugu.
Čuvaj moje zapovijedi, i bit ćeš živ, i nauk moj kao zjenicu oka svoga.
3 Sien to ap saviem pirkstiem, ieraksti to savas sirds galdiņā.
Priveži ih sebi na prste, upiši ih na ploči srca svoga;
4 Saki uz gudrību: Tu esi mana māsa! un atzīšanu sauc par savu radinieci,
reci mudrosti: “Moja si sestra” i razboritost nazovi “sestričnom”,
5 Ka tu sevi pasargi no svešas sievas, no svešinieces ar mīkstiem vārdiem.
da te čuva od žene preljubnice, od tuđinke koja laskavo govori.
6 Jo es skatījos pa sava nama logu, caur saviem skadriņiem,
Kad bijah jednom na prozoru svoje kuće i gledah van kroz rešetku,
7 Un redzēju nejēgu vidū un ieraudzīju starp zēniem neprātīgu jaunekli.
vidjeh među lakovjernima, opazih među momcima nerazumna mladića:
8 Tas gāja pa ielu ap nama stūri, staigāja pa viņas nama ceļu,
prolazio je ulicom kraj njezina ugla i koracao putem k njezinoj kući
9 Pavakarē, krēslā, nakts vidū un tumsā.
u sumraku između dana i večeri kad se hvata noćna tmina;
10 Un redzi, viņu sastapa sieva, maukas apģērbā un viltu sirdī.
i gle, susrete ga žena, bludno odjevena i s prijevarom u srcu.
11 Šī bija trakule un palaidne, viņas kājas nemetās mājā;
Jogunasta bijaše i razuzdana, noge joj se nisu mogle u kući zadržati;
12 Te viņa ārā, te uz ielām un glūn aiz visiem stūriem.
bila je čas na ulici, čas na trgovima i vrebala kod svakog ugla;
13 Un tā viņu apkampa un skūpstīja kā bezkauņa un uz to sacīja:
i uhvati ga i poljubi i reče mu bezobrazna lica:
14 „Pateicības upuri man bija jānes; šodien es savu solījumu esmu pildījusi.
“Bila sam dužna žrtvu pričesnicu, i danas izvrših svoj zavjet;
15 Tādēļ esmu izgājusi tev pretī, tavu vaigu meklēt un tevi esmu atradusi.
zato sam ti izašla u susret, da te tražim, i nađoh te.
16 Ar apsegiem esmu klājusi savu gultu, ar strīpainiem Ēģiptes palagiem.
Svoju sam postelju nastrla sagovima, vezenim pokrivačima misirskim;
17 Savu gultu esmu izkvēpinājusi ar mirrēm, alvejām un kanēli;
svoj sam krevet namirisala smirnom, alojem i cimetom.
18 Nāc, lai izbaudām kārības līdz rītam, lai izpriecājamies mīlestībā;
Hajde da se opijamo nasladom do jutra i da se radujemo užicima ljubavi.
19 Jo vīrs nav mājās, viņš aizgājis tālā ceļā,
Jer muža mi nema kod kuće: otišao je na dalek put;
20 Viņš naudas maku ņēmis līdz, tik uz svētkiem vēl pārnāks mājās.“
uzeo je sa sobom novčani tobolac; a vratit će se kući tek o uštapu.”
21 Viņa to pierunāja ar savu vārdu drūzmu, ar savu mīksto mēli tā viņu aizrāva.
Tako ga zavede svojim vičnim nagovorom, odvuče ga svojim glatkim usnama.
22 Uz reizi tas viņai gāja pakaļ, kā vērsis iet pie kaušanas un kā nelietis, saistīts uz sodu,
I ludo on pođe za njom, kao što vol ide na klaonicu i kao što jelen zapleten u mrežu čeka
23 Kamēr bulta viņa aknas pāršķeļ; tā putns skrien sprostā un nezin, ka tas pret viņa dzīvību.
dok mu strijela ne probije jetra, i kao ptica što ulijeće u zamku, i ne znajući da će ga to života stajati.
24 Nu tad, bērni, klausiet mani, un ņemiet vērā manas mutes vārdus.
Zato me, sine moj, poslušaj i čuj riječi mojih usta.
25 Lai tava sirds nenomaldās uz viņas ceļiem un nenoklīsti uz viņas gaitām;
Nek' ti srce ne zastranjuje na njezine putove i ne lutaj po njezinim stazama.
26 Jo daudz ir to nokauto, ko tā gāzusi zemē, un liels pulks, ko viņa nogalinājusi.
Jer je mnoge smrtno ranila i oborila, i mnogo je onih što ih je pobila.
